Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Noslēdzas kulšanas sezona

Druva
23:00
13.09.2007
12

Zemnieku saimniecībā “Mētras” ar griķu kulšanu noslēdzās šī rudens graudaugu pļauja.

“Mētras”, kas nodarbojos ar graudkopību, griķus audzē jau vairāk nekā desmit gadus. Trešdiena, kad tika kulti griķi, bija saulaina, un zemnieku saimniecības īpašniece Sarmīte Orehova izteica cerību, ka laika apstākļi būs labvēlīgi un ļaus pabeigt darbus. Ceturtdienas rītā sazinoties ar viņu, “Druva” noskaidroja, ka kulšanu izdevies paveikt savlaicīgi, neraugoties uz pēkšņi uznākušo lietu. “Var teikt, izlīdām kā caur adatas aci. Pēdējos metros jau dažas piles uzkrita, bet darbus izdevās paveikt pirms lielajām lietus gāzēm. Tagad var mierīgāk uzelpot,” atzina S.Orehova.

Mēdz teikt, ka griķus labāk pļaut pēc salnas, kad ziedi nokosti. S.Orehova atzīst, ka tik ilgi parasti negaidot, jo pieredze rādot, ka, tik ilgi gaidot, rezultāts esot sliktāks. Šogad griķi bija iesēti 15 hektāru platībā un, kā pastāstīja zemnieku saimniecības īpašniece, katru gadu griķu platība nedaudz mainās, atbilstoši augu sekai un apstākļiem.

“Pirmajos darbības gados bijām lielāki entuziasti uz griķu sēšanu, bet to novākšana ir samērā sarežģīta. Laiks rudeņos Latvijā nav pārāk labs un prognozējams, tāpēc pēdējā laikā vairāk par 15 hektāriem neapsējam,” stāsta S.Orehova.

Šī gada raža audzētājus apmierina, tā ir krietni labāka nekā pērn, kad laika apstākļi griķiem nav bijuši labvēlīgi. Pērn visu vasaru bija sausums. Griķus iesēja maija beigās, kad zeme jau bija sausa, un tā arī neuzlija līdz pat novākšanas brīdim. Šogad situācija labvēlīgāka, tāpēc arī raža lielāka.

“Mētrām” pieder arī kalte, ražu viņi apstrādā paši. No iekultajiem griķiem gatavo sēklu savām vajadzībām, daļu sagatavo pārtikai. Šo pārstrādes punktu iecienījuši bioloģiskie lauksaimnieki, jo “Mētrās” apstrāde notiek dabiski, izmantojot dzirnakmeņus, nevis tvaiku, kā lielajos uzņēmumos. Dabiskajā apstrādē griķim netiek darīts pāri, tajā saglabājas visas vērtīgās vielas.

“Pēdējos gados griķus lielajiem pārstrādātājiem nepārdodam, apstrādājam paši, jo mums ir telpas, kur ražu uzglabāt. Kā redzam, pasaules tirgū graudu cenas kāpj strauji, bet par griķu cenām Latvijā vēl neesmu interesējusies. Paraudzīsim, kas notiks, kā nostabilizēsies cenas, tad varēs domāt par realizāciju,” saka S.Orehova.

“Mētrās” audzē visus graudaugus – kviešus, miežus, rudzus, auzas, griķus. S.Orehova skaidro, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu augseku: “Katrs gads ir specifisks, dažreiz ziemāji izsalst, citu gadu tie padodas izcili. Dabā taču nav tukšuma. Šogad rudzu raža bija necerēti liela. Mēģināju analizēt, kāpēc tā, bet konkrēta skaidrojuma nav. Īpaši lielas pūles nepielikām, bet raža bija tuvu maksimumam. Jāsecina, ka dabā tomēr ir arī noslēpumainas lietas. Vairāk darba bijām ielikuši kviešos un tritikālē, bet laikam rudziem šogad patika augt.”

Ar griķu pļauju graudaugu kulšanas sezona ir beigusies un, kā saka S.Orehova, jāsāk domāt par rudens sēju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
25

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
51

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
400

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
134

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
581

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi