Otrdiena, 16. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Darināt bungas un iekurt pirti

Monika Sproģe
00:00
10.12.2019
67
Busujevi 1

Amatas novada Drabešu pagasta “Kalna Vēršos 4” dzīvo Ilze un Sergejs Bušujevi. Viņu kuplajā saimē aug pieci bērni, daži jau lieli un devušies pasaulē meklēt savas atbildes uz nopietniem dzīves jautājumiem.

Ilze ar Sergeju “Kalna Vēršus” iegādājušies pirms 26 gadiem, tagad vecākajam dēlam ir 25. “Te ainava krietni mainījusies, klāt nākusi pirtiņa, dīķis, izkopts pagalms, salabots palīgēkas jumts,” saka Sergejs, atcerēdamies, kā izskatījās pagalms, kad saimniecību nopirkuši. Vīrs ar sievu smej, ka, dzīvojot laukos, darbs nekad nebeidzas.

Savilkušies kamolā, būrīšos tup truši, kūtiņā ir dažas aitas, pagalmā skraida suņi, vēl tikko esot bijusi gotiņa. “Izlēmām, ka tā būs labāk,” saka Ilze. “Nodarbo­ja­mies ar pirtslietām, gatavojam sajūtu bungas, tas ir mūsu galvenais ienākumu avots. Tajās reizēs, kad klienti uz pirti pieteikušies tieši laikā, kad gotiņa jāslauc, negribot iznāk dzīvnieciņu mocīt, tāpēc izlēmām no piena devējas atteikties un palikt tikai pie pirtslietām,” saka Ilze.
Viņa atzīst, ka, laukos dzīvojot, ir vairāk iespēju, nekā tikai iet pie kāda strādāt vai nīkt mājās un cīnīties ar nolemtības sajūtu: “Visu ko var izdomāt. Viss atkarīgs no cilvēka dvēseles stāvokļa, radošās izdomas un uzņēmības. Mēs, lūk, piedāvājam pirts pakalpojumus ar sajūtu bungām.”
Ilze un Sergejs 2015. gadā pabeiguši pirtsskolu pie pirtnieka, ārsta un psihoterapeita Jura Bat­ņas. Līdz šim viņa ar vīru braukuši pirts darīšanās pie citiem pirtniekiem, taču nu jau gadu ir sava pirtiņa. Tā tiekot kurināta pēc vajadzības. “Paši ejam pirtī vismaz reizi nedēļā, bet klientus ņemam, kad piesakās. Ļoti nereklamējamies. Mūs atrod pēc nostāstiem,” saka Ilze.

Pirts zināšanu aizsākums meklējams Ilzes drūmākajā dzīves posmā, kad virsroku ņēmusi depresija. “Man nemaz nebija doma kļūt par pirtnieci, vienkārši vajadzēja tikt ar sevi galā, meklēju veidu, kā sevi izvilkt no depresīvā stāvokļa. Uzzināju, ka ir tāda pirtsskola un ka tur cilvēki jūtas ļoti labi. Mācības sāku viena, bet drīz vien ieinteresēju arī vīru. Pirtī cilvēki iet, lai sevi apzinātos, lai atrisinātu kādas sāpīgās lietas. Ja pirtī iet ar nodomu, tam visam ir pilnīgi cits spēks, tikai pašam jāvēlas atbrīvoties no liekā. Pirtnieks to nevar izdarīt, esam tikai instruments Dieva rokās. Te darbojas domu spēks. Protams, pirti var baudīt arī kā SPA procedūru.”

Kad pirts skolā esot bijusi nodarbība par skaņu rīkiem, viņa tā pa īstam sapratusi bungu vibrāciju radīto spēku. Tagad Sergejs ir arī prasmīgs bungu darinātājs. Bušujevi apmeklētājiem dod iespēju arī pašiem radīt bungas. Ilze un Sergejs stāsta, ka bungu darināšanas laikā izveidojas saikne starp cilvēku un viņa gatavotajām bungām un tās caur dažādām zīmēm un sajūtām parāda savu raksturu. “Dzirdot bungu skaņas, cilvēks atraisās, vairāk ieklausās savās sajūtās, sāk raudzīties uz lietām un situācijām citādi, sāk saskatīt zīmes, ko varbūt agrāk, būdams ierauts dzīves virpulī, nebija manījis. Pārāk ašam cilvēkam bungas māca pacietību, savukārt lēnam cilvēkam dod enerģiju,” saka Ilze.

Bungu darināšana esot gan fizisks, gan garīgs process. Arī “Druvas” viesošanās laikā Ilze ar vālīti pasit pa kādām bungām. “Šīs ir nedaudz iesnaudušās,” viņa saka, “bungas mostas siltumā. Mēs abi ar vīru ejam medībās, tāpēc lielākoties sitaminstrumentus darinām no nomedīto meža dzīvnieku ādām. Mednieki ādas parasti aprok, bet mēs dodam tām iespēju dzīvot otru dzīvi caur skaņu un vibrāciju, palīdzēt cilvēkiem garīgajā ceļā, veidojot viņos saskaņu ar dabu.”

Instrumentu gatavošana vairāk esot Sergeja pārziņā. jo tas prasa daudz spēka. Bungu rāmis veidots no plāna finiera, kas līmēts trijās kārtās un vēlāk pārvilkts ar ādu. Ādas sagatavošana ir piņķerīgs process, tikko tā pēc medībām pārvesta mājās, jānolupina visa palikusī gaļas kārtiņa, tad ādu pūdē, līdz spalvas sāk viegli atdalīties. Koka rāmis bungām īsti nederot, jo tas pēc būtības ir “dzīvs” materiāls un siltumā, mitrumā, vēsumā deformējas. Kopumā bungu izgatavošana var prasīt pat mēnesi.

No runātā jāsecina, ka cilvēki uz pirti pie Ilzes un Sergeja brauc pēc apskaidrības mirkļa, kas rodas tad, kad nomierināts prāts, ar bungu vibrāciju palīdzību atbrīvota enerģija. “Tad tava dvēsele var cilāt tos jautājumus, ko prāts nobloķē. Tā ir tā meditācijas būtība. Mūsdienās cilvēkiem ir ļoti aktīvs prāts, straujš dzīves ritms, viņiem grūti atbrīvoties, bet caur pirti un bungām viņi nomierinās, atrod atbildes uz jautājumiem. Tieši tāpēc, lai arī dzīvojam dziļi laukos, mums visu laiku ir darbs,” ar smaidu saka Ilze.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
49

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
39

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
117

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
166

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
53
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
28
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi