Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Bērnam jāprot izvēlēties

Druva
23:00
18.09.2007
1

Katras pašvaldības pienākums ir gādāt, lai visi bērni tiktu uz skolu. Pašvaldības, kurās “Druva” interesējās, atzina, ka tas tiek nodrošināts, visi pagasta bērni bez problēmām tiek uz skolu un mājās.

Tomēr aizvien, sevišķi pēcpusdienās, ceļu malās var redzēt ne vienu vien stopētāju. Amatpersonas ir pārliecinātas, ka vienmēr būs cilvēki, kuri izmantos iespēju un pārvietosies ar gadījuma mašīnām, ne autobusu.

“Stopētāji jau lielākoties ir vidusskolēni un profesionālo skolu audzēkņi. Viņi stopē gan tāpēc, ka nav naudas, gan azarta vadīti,” pārliecināts Taurenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vīlips. No rīta uz Taurenes pamatskolu skolēnu autobuss mēro 21 kilometru un uz mācībām atved ap 50 bērnu, bet

pēcpusdienā viņus aizved mājās. “Izbrauc loku pa visu pagastu. Kājām uz skolu nāk tikai tie, kuri dzīvo pašā centrā un Līvānu māju ciematā. Arī viņiem nav tālu jāiet, blakus vien ir,” stāsta Jānis Vīlips un piebilst, ka skolēnu autobuss brauc arī uz Dzērbeni. To Taurenes pašvaldībai lūguši Dzērbenē dzīvojošo audzēkņu vecāki.

Jautāta, vai Zosēnos arī skolēni mēdz ar stopiem braukt no skolas mājās, pašvaldības sekretāre smej: “Var visu dienu uz ceļa stāvēt, arī tad cerību nav. Vien piena mašīna

pirms pusdienas brauc. Satiksme pa pagasta ceļiem tik maza, ka nekur neaizbrauksi.” Pašvaldība gādā, lai bērni varētu atbraukt uz skolu un tiktu mājās. Ar šo mācību gadu “CATA” autobuss kursē tā, lai zosēnieši, kuri vēlas, var tikt uz Jaunpiebalgas vidusskolu. No pērnā gada Vecpiebalgas pašvaldības autobuss brauc uz Zosēniem pēc bērniem, kuri mācās vidusskolā. “Katrs var bez problēmām tik uz to skolu, kuru vēlas,” saka Zinaīda

Šoldre.

Priekuļu pašvaldība gādā, lai pagasta bērni nokļūtu vietējā vidusskolā. Tie, kuri dzīvo citās pašvaldībās, uz vidusskolu brauc ar satiksmes autobusu vai viņus ved vecāki. “Tie daudzie jaunieši, kuri Priekuļos ceļa malā stopē, mācās tehnikumā. Esmu novērojusi, ka jaunieši nestāv ceļa malā pa vienam, viņi zina par drošības pasākumiem, kas pašus var pasargāt,” domās dalījās pašvaldības priekšsēdētāja Māra Juzupa. Arī pagasta bāriņtiesas priekšsēdētāja Inita Jansone stāsta, ka mācību gada sākumā ar skolēniem runāts gan par drošību, gan riskiem. “Bet bērni, kam ir tieksme uz klaiņošanu, protams, izmanto stopēšanu,” piebilst Inita Jansone.

Vecpiebalga atrodas krustcelēs. Vidusskolā mācās skolēni no kaimiņpagastiem. Pašvaldības autobuss uz skolu atved ne tikai pašu pagastā dzīvojošos bērnus. Loks tiek braukts uz Zosēniem, Dzērbeni, paņemti arī taurenieši. “Kad skolēni mūk no stundām, lai tiktu prom, stopē mašīnas. Bet laikus nokļūt skolā un mājās problēmu nav,” saka Vecpiebalgas vidusskolas direktore Marija Supe. Viņa, jautāta par stopēšanas bīstamību un tomēr popularitāti jauniešu vidū, nav izbrīnīta. “Stopēšana nepārtraukti tiek popularizēta. Rīko sacensības, kurš ātrāk nokļūs kādā pilsētā. Jaunieši tiek aicināti piecās dienās bez maksas tikt līdz Spānijai, darbojas arī biedrība “Latvijas stopētāju klubs”,“ domu ar piemēriem atklāj vidusskolas direktore un vien piebilst, ka katram riskētājam savs liktenis, skolā par drošību var runāt bez mitas, nekas nemainīsies.

Līdz ar jauno mācību gadu Latvijā notiek informatīvā sociālā kampaņa par bērnu drošību ārpus mājām „Stopēt bīstami”.

Izdots arī

informatīvs materiāls pusaudžiem. Tajā uzsvērts, ka stopēšana ir interesanta nodarbe, “bet vienmēr pastāv apdraudējums nokļūt nelaimē”.

Rajona padomes galvenā speciāliste bērnu tiesību jautājumos Inese Zībere vēlreiz uzsver, ka izvēle stopēt un kāpt vai nekāpt mašīnā ir bērna ziņā. “Dzīvē situācijas ir ļoti dažādas. Iet bērns pa ceļu mājup. Šoferim paliek žēl, pietur. Ko darīt bērnam? Mukt? Kur? Vai viņš spēj pieaugušajam skaidri pateikt – nebraukšu,” domās dalās galvenā speciāliste. Viņa arī piebilst, ka nebūt ne visas pašvaldības nodrošina, ka visi bērni tiek aizvesti uz skolu. “Aizbildinās, ka nav naudas. Bērniem līdz skolai pieci, seši kilometri. Ģimenē trīs skolēni, vēl kaimiņos puika. Ko darīt? Vecāki ved. Protams, arī vecāki ir atbildīgi, lai bērni mācītos, bet kāpēc citi bērni tiek vesti un vecākiem par to nav jāmaksā,” stāsta Inese Zībere. Viņai arī savs viedoklis par nelaimes gadījumu atspoguļojumu presē un televīzijā. “Protams, par tiem jāinformē sabiedrība, bet ne tik ļoti, ka šie notikumi jau kļūst par reklāmu tiem, kam ļauni nodomi pret bērniem, viņi var iedarbināt savu fantāziju. Diemžēl nelaimes gadījumu ir aizvien vairāk,” vērtē Inese Zībere un atgādina, ka vecākiem ar bērniem jāvienojas, ka mājup un uz skolu atvases ies pa vienu un to pašu ceļu, ja kas notiek, lai skaidri zinātu, kur meklēt. “Kampaņa, protams, nepasargās bērnus. Bet vēlreiz pievērsīs uzmanību, ka par drošību jārunā, ka jāapzinās riski, jāzina, kā rīkoties. Visiem – gan jauniešiem, gan bērniem, gan pusaudžiem,” uzsver Inese Zībere.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
69

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
44

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
78

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
116

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
9
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi