Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Muzeja skaistais izdevums

Druva
23:00
21.09.2007
3

Cēsu muzeja izdotās grāmatas ”Quo vadis, Cēsis?” prezentācijā aizvadītajā nedēļā vēstures zinātņu doktors Jānis Apals teica: ”Jauka grāmata! Raksti nelieli, ar interesi var izlasīt. Sniedz labu priekšstatu par Cēsīm kopumā – par pilsētas pagātni, šodienu un rītdienu.”

Grāmatā apkopoti Cēsu 800 gadei pērn aprīlī veltītās starptautiskās zinātniskās konferences materiāli.

Prezentāciju izjusti vadīja Vija Rozentāle, šīs grāmatas atbildīgā redaktore. Vairāki runātāji uzsvēra V. Rozentāles enerģiju un neatlaidību grāmatas izdošanā. Tā iespiesta Valmieras tipogrāfijā ”Lapa”.

Cēsu domes galvenais arhitekts Jānis Zlaugotnis teica, ka nepieciešams biežāk atgādināt par pašu labajiem darbiem, lai neieslīgtu provinciālismā un neļautu lielajiem masu medijiem, kuri daudzējādi veido Latvijas sabiedrisko domu, aizmirst cēsniekus labos darbus un veidot izkropļotu šodienas ainu. Viņš minēja divus piemērus. Masu medijos jau ieskanas doma, ka pirmā jaunā Latvijas skola uzcelta Cesvainē. Jau aizmirsts, ka tāda pirmā tapa Cēsīs. Un Kurzemes pilsētas sāk daudzināt, ka pirmās veido savu vecpilsētu atjaunošanas projektus. Atkal un atkal jāatgādina, ka pirmais vēsturiskā centra reģenerācijas projekts tapis Cēsīs un gandrīz pirms 20 gadiem. Par šiem un vairākiem citiem cēsnieku veikumiem, kur viņi gājuši Latvijas novadu priekšgalā, arī lasāms grāmatā ”Quo vadis, Cēsis?” Ne velti grāmatas nosaukumā vēl ir teikums: ”Vēsture un mūsdienu nosacījumi pilsētas attīstībai.”

Konferences atklāšanā pērn piedalījās Latvijas kultūras ministre Helēna Demakova, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis un UNESCO Latvijas Nacionālās komitejas ģenerālsekretārs Rolands Ozols.

Minsteres (Vācija) universitātes profesora P.Johaneka referāts veltīts Eiropas valdnieku rezidenču izpētei mazpilsētās.Tēma Eiropas skatījumā muzeja izdevumos skarta pirmoreiz, kaut par Cēsīm kā Vācu ordeņa Livonijas mestra rezidenci ilgāku laiku rakstīts vairākkārt. Lielvalstu galvaspilsētās ir ķeizaru, karaļu un caru nekropoles, Cēsu baznīcā apbedīti trīs Livonijas mestri.

Par vendiem, ziemeļlatgaļiem un Cēsīm Livonijas un Krievijas attiecībās 13. gadsimtā savā pētījumā raksta Tartu (Igaunija) universitātes filozofijas doktors A.Selarts. Cēsīs 1207. gadā Zobenbrāļu ordenis izveidoja savu bāzes vietu. Tāpēc Cēsīm Livonijas – Krievzemes attiecību veidošanā bija izcila vieta. Uz šejieni brauca Krievzemes sūtņi, ja attiecības bija saspringtas, mūsu tālo senču zemīti pārstaigāja un postīja krievu karaspēks.

Konferences un Cēsu 800 gades svinību organizēšanā, kā arī grāmatas tapšanā liela bijusi Latvijas Universitātes vēstures un filozofijas fakultātes Rietumeiropas viduslaiku vēstures katedras vadītāja Ilgvara Misāna loma. Savā referātā viņš stāsta par Cēsu vietu Vācu ordeņa un Hanzas savienības vēsturē. Kas tikai šeit nav lasāms! Var uzzināt visu Cēsu pils, Zobenbrāļu un Vācu ordeņa komandantu un citu amatpersonu vārdus – par komturiem, fogtiem, landfogtiem, pils komturiem, maršaliem, šenkiem, ķemerejiem, drostiem, kumpāniem, šeferiem, šeferu kumpāniem. Nudien, var apjukt un pat sajukt. Cēsis 15. gs. bija vislabāk apgādātā Vācu ordeņa pils Livonijā. 15. gs. beigās un 16. gs. sākumā ordeņa pārvaldīšanas centrs no Rīgas pārvietojās uz Cēsīm. Arī mestri pameta Rīgu un pārcēlās uz šejieni. Cēsīm bija viduslaiku pilsētai raksturīgās pazīmes – mūris, savs ģerbonis un zīmogs.

Nozīmīgas grāmatā ir Zigrīdas un Jāņa Apalu publikācijas. J.Apals izraudzījies vendu tēmu. Tā ir vispusīgākā publikācija par vendiem Cēsīs vispār. Tās pamatā Riekstu kalnā veikto arheoloģisko izrakumu materiāli. Ievietotas interesantas fotogrāfijas (visa grāmata saturīgi ilustrēta). Riekstu kalnā izrakumi veikti 580 m2. Atsegtas sešas celtņu vietas, kurās konstatētas apkures ierīču paliekas, aka, kā arī divi vaļņi. J. Apals pārliecinoši apgalvo, ka izrakumi Riekstu kalnā, Cēsu stacijas kapulaukā un Āraišu mūra pilī apgāž vairāku krievu zinātnieku apgalvojumus, ka vendi piederējuši rietumslāviem. Te nav atrasta neviena slāviem raksturīga senlieta.

Vēstures zinātņu doktore Zigrīda Apala apkopojusi Cēsu pils arheoloģiskās izpētes 32 sezonu materiālus (pirms dažām dienām viņa iepazīstināja interesentus ar 33. veikumu). Ilgajos gados izpētīta 8600 m2 platība. Interesenti parasti iedziļinās atrastajos lietiskajos priekšmetos, viņus mazāk interesē atsegtie mūri, ēku fragmenti, bruģis, kāpnes, pagrabi…Atrastais viduslaiku lukturis kļuvis par Cēsu pilsētas (arī tās 800 gades) simbolu un tūristu iecienītu suvenīru. Par bagātīgajiem priekšmetu atradumiem ar interesi var izlasīt grāmatā. Par atrastajām monētām, bruņojuma piederumiem – par bruņucepurēm, kirasēm un bruņu kapucēm (grāmatā daudzu atrasto priekšmetu fotogrāfijas – pērciet un lasiet!). Savu pētījumu Z.Apala beidz ar vārdiem: ”Radīta jauna, nereti unikāla vēstures avotu bāze. Tā dod būtisku papildinājumu ne vien Cēsu pils un pilsētas redzējumam, bet arī visas Latvijas viduslaiku vēstures pētījumiem. Arheoloģiskie atklājumi Cēsīs piesaista sabiedrības uzmanību, tie ir pamats jaunu tematisko ekspozīciju un izglītības programmu veidošanai.”

Daumants Vasmanis raksta par Cēsu vēstures posmiem, mainoties saimniekiem. Gadu simtiem Cēsis kā visa Latvija bija gards kumoss kaimiņvalstīm. Tālis Pumpuriņš ieskatījies 20. gs. vēstures un tūrisma literatūrā, kas teikts par Cēsīm.

Par grāmatas daļu ”Pilsētas attīstības potenciāls, vēsture, vide, resursi” nepieciešama atsevišķa publikācija.

”Quo vadis, Cēsis?” izdošanu atbalstījuši: Kultūrkapitāla fonds, Cēsu pilsētas dome, SIA ”Cēsu Druva”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
69

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
44

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
78

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
116

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
9
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi