Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Iedzīvina novadnieka mantojumu

Sarmīte Feldmane
00:00
14.12.2019
13
Stelbergam 1

Āraišu arheoloģiskā parka apmeklētāju centrā tovakar skanēja lustīgas polkas un kuplejas, sendienu stāsti. Biedrība Tradicionālās
kultūras iniciatīvu centrs “KasTe” iepazīstināja ar uzzināto par novadnieku, folkloristu Voldemāru Stelbergu.

Ieinteresējot Amatas un Skujenes pamatskolu audzēkņus, Drabešu amatu mājas entuziastus, tika izzināts novadnieka dzīvesstāsts, apmeklētas tās mājas, kuru saimnieki savulaik bijuši folkloras vācēja teicēji.

“Mēs gājām pa Voldemāra Stelberga pēdām,” saka biedrības vadītāja Inese Roze. Folkloras krātuves zinātniskā asistente, Mg. sc. soc., garamantas.lv redaktore Elvīra Žvarte atzina, ka diemžēl krātuvē par Voldemāru Stelbergu informācijas ir maz. “Viņš bijis tāds mistisks cilvēks, kuru apvij noslēpumaina aura. Ir pieraksti, ko par viņu domājuši laikabiedri – vērīgs, rūpīgs un profesionāls folkloras vācējs, kurš tautas senatni un tās lieciniekus labi izpratis, cienījis un mīlējis. Komponists Jēkabs Graubiņš teicis: “Vol­demārs Stelbergs darbu veicis ar lielu rūpību. No tautas dziedoņiem un spēlmaņiem uzrakstījis notis ar visiem variantiem un noklausītās dziesmu un deju meldijas tāpat. Stelbergs bija iepazinies ar daudz un dažādiem seno mantu zinātājiem, veciem tētiņiem un māmiņām. Ar vienkāršu valodu, laipnību un draudzību pratis tos pamudināt atvērt savus mantu kambarus,”” stāstīja E.Žvarte. V.Stel­berga kolekcijā ir ap 1300 melodiju un 1500 tekstu, kas pierakstīti Drabešos, Nītaurē, Vec­piebalgā, Jaunpiebalgā, Jumurdā, Taurenē, Līgatnē un citur apkārt­nē.

“Svarīgākais, kāpēc viņa vākums tik būtisks, Stelbergs pierakstījis ne tikai melodijas, arī dažus vārdus par teicējiem. Tās ir ziņas par vietējiem cilvēkiem, mājvārdiem. Krātuvē ir pierakstītas teicējas Almas Kalējas tautasdziesmas, savukārt viņas mātes Edes Purgailes dziesmas savulaik pierakstījis V.Stelbergs. Varam salīdzināt divu paaudžu mantojumu. Viņa vākums ir trešais lielākais pirmskara laikā. Viņu apsteidz tikai Jurjānu Andrejs un Emilis Melngailis. Taču, kā zināms, V. Stelbergam bija īss mūžs,” pastāstīja Folkloras krātuves zinātniskā asistente un uzsvēra: “Voldemārs Stelbergs bija dvēselīšu atslēdzējs. Bez šīs prasmes nevar būt labs folkloras vācējs.”

I.Roze un E.Žvarte arī apmeklēja Annu Kļaviņu, kura dzīvo Liepā un bērnībā satikusi folkloristu. Pierakstītas viņas atmiņas. Savukārt skolēni meklēja mājas, kurās reiz dzīvojuši teicēji.

Skujenieši apzināja septiņas mājas Kosā. “Vairāku vairs nav. Ienākušas jaunas ģimenes, jo daudzus skāra izsūtīšana,” stāstīja Skujenes pamatskolas direktore Anda Lukstiņa un atklāja, ka nejauši sarunā uzzinājusi, ka “Dreimaņos” kādreiz dzīvojuši Kasparsoni. Tika atrasta teicēja Ernesta Kasparsona mazmeita Maija Igaune. Viņa dzīvo Bauskā.

“Ernests uzcēlis māju, bijis amatnieks, dreijājis ratiņus, gatavojis durvis, skapjus, braukājis pa tirdziņiem. Sieva bijusi audēja. Pie mājas ziedējuši košumkrūmi. Uz galda istabā vienmēr stāvējusi cītara. Ernests spēlējis vijoli, meita cītaru. Kad gribējies paspēlēt, abi sēdušies ratos un braukuši spēlēt Kosas pusē. Viņš bieži dziedājis kuplejas. Ernests bijis ticīgs un baznīcas pērminderis, svētdienu rītos vienmēr dziedājuši baznīcas dziesmas. Fotogrāfijas nav saglabājušās, jo māja degusi, vijole un cītara glabājas pie mazdēla Vecāķos,” uzzināto atklāja A.Lukstiņa un piebilda, ka interesants bijis arī Ernesta brāļu dzīvesstāsts. Reinholds gatavoja vijoles, studējis Mākslas akadēmijā.

A.Lukstiņa pastāstīja, ka fokloras krātuvē uzdūrusies Skujenes draudzes skolas 1932.gada vākumam. Skolēniem bija uzdots no vecvecākiem savākt tautasdziesmas. Viņa atradusi tēva brāļa pierakstītās no vecāsmammas teiktās tautasdziesmas. Tēva māsīca savukārt pierakstījusi vecvecmammas skandētās tautasdziesmas. “Redzēt skaisto rokrakstu un uzzināt, ko zināja vecāmamma un vecvecmamma, bija aizkustinoši. Tie ir simti tautasdziesmu,” saka skujeniete.

Amatas pamatskolas bērni iepazinuši savu pusi un pavasarī izzināšanu turpinās.

Ejot pa Voldemāra Stelberga pēdām, novadnieki arī iepazinās ar folklorista savākto krājumu. Drabešu muižas muzikanti iestudējuši programmu, kurā skan novadnieka reiz no vietējiem teicējiem pierakstītas kuplejas, deju melodijas, ziņģes, tautasdziesmas. Ir iecere nākamgad izdot disku. Gan skolēni, gan ieinteresēti pieaugušie mācījās gan spēlēt kokli, gan etnogrāfisko dziedāšanu. Skolēnu sirsnīgā koklēšana, zinot, ka mācījušies tikai dažus mēnešus, visus aizkustināja.

“Voldemāra Stelberga mantojuma lādei esam pacēluši tikai mazu stūrīti,” saka I. Roze. “KasTe” ir apņēmības pilni turpināt izzināt gan Voldemāra Stelberga dzīvesstāstu, gan pētīt atstāto mantojumu. “Mums neizdevās atrast folklorista zīmētos ornamentus. Zināms, ka viņš tos savācis daudz. Folkloras krātuvē to nav. Ceram, ka kaut kur noteikti glabājas un gaida, ka atradīsim,” teic I.Roze un atklāj, ka ļoti gribētu, lai pasākumi, kad skan novadnieka pierakstītais, kļūst par tradīciju. Aija Pundure no Amatas pamatskolas un Anda Lukstiņa no Skujenes pamatskolas atzina, ka skolēniem paticis, viņi labprāt iesaistījušies un jau interesējas, vai varēs turpināt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
5

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
39

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
56

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
41

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
121

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
4
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi