Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Lai nebūtu jāmācās internātskolā

Druva
00:00
17.11.2007
5

Četros gados, kopš Cēsu rajons iesaistījies starptautiskā zviedru rosinātā darbā, lai bērni ar speciālām vajadzībām netiktu izolēti no sabiedrības, bet tajā integrēti, noticis būtisks pagrieziens.

Virknei bērnu rasta iespēja no mājapmācības pāriet uz mācībām vispārizglītojošā skolā, atrasties vienaudžu vidū. Bērni ar veselības problēmām skolās var apgūt mācības individuālā tempā un saņemt speciālo palīdzību. Pāris gados rajonā par 80 procentiem samazinājies mājās apmācāmo bērnu skaits. Šiem bērniem nebija jādodas uz internātskolām, viņi var mācīties dienas skolās un ikdienā dzīvot ģimenē.

Ar šī fakta pozitīvu novērtējumu rajona pašvaldību, izglītības, medicīnas un sociālo darbinieku nozīmīgam veikumam veselības un izglītības jomā šonedēļ sākās Cēsīs sarīkotā starptautiskā konference „Bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšanas iespējas” – vainagojums projektam ar šādu pat moto. Konferencē piedalījās ne vien projekta līdzdalībnieki no trīs valstīm – Zviedrijas (Linčepinga), Krievijas (Pleskava) un Latvijas (Cēsis), bija aicināti arī visu trīs valstu pārstāvji pašvaldību un valsts līmenī.

Zviedrijas parlamenta Veselības un labklājības komitejas priekšsēdētājs Kenets Johansons raksturoja invaliditātes politiku Zviedrijā, pastāstot, ka „likumdošana un pašvaldību, kā arī sabiedrisko organizāciju atbalsta sistēma vērsta uz to, lai bērni ar funkcionāliem traucējumiem augtu ģimenē un varētu apmeklēt tuvējo skolu.” Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts speciālās izglītības centra direktors Guntis Vasiļevskis apgalvoja, ka mūsu valsts īsteno politiku un veido likumdošanu, lai nākotnē visi bērni, neatkarīgi no veselības traucējumu smaguma, varētu apmeklēt skolu, pie tam vispārizglītojošo, nevis speciālo. G.Vasiļevskis prognozēja, ka vēl gadus piecus valsts dotēs speciālās izglītības iestādes, pašlaik Latvijā tādas ir 64, bet pēc tam arvien vairāk bērnu ar speciālām vajadzībām – redzes, dzirdes, psihoneiroloģiskās un garīgās attīstības, kā arī kustību traucējumiem iekļausies vispārizglītojošās skolās.

Ka tas ir iespējams, konferencē apliecināja Cēsu 2. pamatskolas pārstāvji. Speciālās izglītības skolotājas Elita Bernāte un Agrita Sniķere stāstīja un rādīja video no klases, kurā mācās bērni ar ļoti smagiem veselības traucējumiem, kā arī situācijām skolas dzīvē, kurā citu skolēnu pieņemti un saprasti ir bērni ar garīgu un fizisku invaliditāti.

Biruta Dambīte, Cēsu rajona padomes izglītības pārvaldes galvenā speciāliste, projekta koordinatore Latvijā, konferencē iepazīstināja ar rezultātiem, ko devis projekts. Apgūtas jaunas metodes un radīti mācību materiāli, kurus izmantot speciālajā izglītībā, skolotāji, sociālie pedagogi, mediķi un arī pašvaldību pārstāvji pabijuši pieredzes braucienos Zviedrijā. Tos palīdzējusi organizēt projekta vadītāja Zviedrijā, Eva Mertela-Hogberga.

Pašlaik astoņās Cēsu rajona vispārizglītojošās iestādēs mācās bērni ar speciālām vajadzībām. „Lai strādātu klasē, kurā mācās arī viens vājdzirdīgs bērns, apguvu speciālas zināšanas,” pastāstīja Jaunpiebalgas vidusskolas sākumklašu skolotāja Judīte Beķere. „Pirmais gads bija grūts, jo bērnam ar traucējumiem skolas vidē iedzīvoties bija sarežģītāk nekā visiem citiem. Taču pūles ir vainagojušās ar acīm redzamiem labiem rezultātiem.” Skolotāja pastāstīja, ka puisēns ir ar labi attīstītu intelektu un var izpildīt skolas prasības. Nu jau bērns ir trešā klasē.

Direktore Anda Lukstiņa pastāstīja, ka Skujenes pamatskola parūpējusies par speciālās mācību programmas akreditāciju, lai saņemtu atbalstu un finansējumu skolotāju papildu darbam ar bērniem, kuri

mācību programmu nevar apgūt

vispārējā tempā. To, kuriem bērniem tāda palīdzība nepieciešama, bet tāpēc nav nepieciešams mācīties speciālā skolā, noteikusi medicīnas komisija.

Konferences dalībnieki tika sīki iepazīstināti ar Latvijas likumdošanas niansēm un piemēriem no prakses, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz izglītību savas pašvaldības teritorijā. Invaliditātes dēļ viņiem ir arī tiesības uz rehabilitāciju un sociālo atbalstu. „Valsts gan ir radījusi tiesisku bāzi, bet dzīvē to īsteno nepilnīgi. Ar likumu izdošanu vien nepietiek,” konstatēja Cēsu domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs. „Kamēr valsts nav radījusi saprotamu, izpildāmu un arī finansiāli nodrošinātu sistēmu cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai sabiedrībā, mēs pašvaldībā kuļamies, kā mākam.” Cēsu pašvaldībai pirmsskolas un skolas vecuma bērnu integrēšanai 2. pamatskolā ļoti noderējis zviedru piemērs.

Projekts „Bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšana”, kurā iesaistījušās trīs valstis, turpināsies arī 2008. gadā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
12

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
147

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
37
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
19
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
18
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi