Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Lai nebūtu jāmācās internātskolā

Druva
00:00
17.11.2007
15

Četros gados, kopš Cēsu rajons iesaistījies starptautiskā zviedru rosinātā darbā, lai bērni ar speciālām vajadzībām netiktu izolēti no sabiedrības, bet tajā integrēti, noticis būtisks pagrieziens.

Virknei bērnu rasta iespēja no mājapmācības pāriet uz mācībām vispārizglītojošā skolā, atrasties vienaudžu vidū. Bērni ar veselības problēmām skolās var apgūt mācības individuālā tempā un saņemt speciālo palīdzību. Pāris gados rajonā par 80 procentiem samazinājies mājās apmācāmo bērnu skaits. Šiem bērniem nebija jādodas uz internātskolām, viņi var mācīties dienas skolās un ikdienā dzīvot ģimenē.

Ar šī fakta pozitīvu novērtējumu rajona pašvaldību, izglītības, medicīnas un sociālo darbinieku nozīmīgam veikumam veselības un izglītības jomā šonedēļ sākās Cēsīs sarīkotā starptautiskā konference „Bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšanas iespējas” – vainagojums projektam ar šādu pat moto. Konferencē piedalījās ne vien projekta līdzdalībnieki no trīs valstīm – Zviedrijas (Linčepinga), Krievijas (Pleskava) un Latvijas (Cēsis), bija aicināti arī visu trīs valstu pārstāvji pašvaldību un valsts līmenī.

Zviedrijas parlamenta Veselības un labklājības komitejas priekšsēdētājs Kenets Johansons raksturoja invaliditātes politiku Zviedrijā, pastāstot, ka „likumdošana un pašvaldību, kā arī sabiedrisko organizāciju atbalsta sistēma vērsta uz to, lai bērni ar funkcionāliem traucējumiem augtu ģimenē un varētu apmeklēt tuvējo skolu.” Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts speciālās izglītības centra direktors Guntis Vasiļevskis apgalvoja, ka mūsu valsts īsteno politiku un veido likumdošanu, lai nākotnē visi bērni, neatkarīgi no veselības traucējumu smaguma, varētu apmeklēt skolu, pie tam vispārizglītojošo, nevis speciālo. G.Vasiļevskis prognozēja, ka vēl gadus piecus valsts dotēs speciālās izglītības iestādes, pašlaik Latvijā tādas ir 64, bet pēc tam arvien vairāk bērnu ar speciālām vajadzībām – redzes, dzirdes, psihoneiroloģiskās un garīgās attīstības, kā arī kustību traucējumiem iekļausies vispārizglītojošās skolās.

Ka tas ir iespējams, konferencē apliecināja Cēsu 2. pamatskolas pārstāvji. Speciālās izglītības skolotājas Elita Bernāte un Agrita Sniķere stāstīja un rādīja video no klases, kurā mācās bērni ar ļoti smagiem veselības traucējumiem, kā arī situācijām skolas dzīvē, kurā citu skolēnu pieņemti un saprasti ir bērni ar garīgu un fizisku invaliditāti.

Biruta Dambīte, Cēsu rajona padomes izglītības pārvaldes galvenā speciāliste, projekta koordinatore Latvijā, konferencē iepazīstināja ar rezultātiem, ko devis projekts. Apgūtas jaunas metodes un radīti mācību materiāli, kurus izmantot speciālajā izglītībā, skolotāji, sociālie pedagogi, mediķi un arī pašvaldību pārstāvji pabijuši pieredzes braucienos Zviedrijā. Tos palīdzējusi organizēt projekta vadītāja Zviedrijā, Eva Mertela-Hogberga.

Pašlaik astoņās Cēsu rajona vispārizglītojošās iestādēs mācās bērni ar speciālām vajadzībām. „Lai strādātu klasē, kurā mācās arī viens vājdzirdīgs bērns, apguvu speciālas zināšanas,” pastāstīja Jaunpiebalgas vidusskolas sākumklašu skolotāja Judīte Beķere. „Pirmais gads bija grūts, jo bērnam ar traucējumiem skolas vidē iedzīvoties bija sarežģītāk nekā visiem citiem. Taču pūles ir vainagojušās ar acīm redzamiem labiem rezultātiem.” Skolotāja pastāstīja, ka puisēns ir ar labi attīstītu intelektu un var izpildīt skolas prasības. Nu jau bērns ir trešā klasē.

Direktore Anda Lukstiņa pastāstīja, ka Skujenes pamatskola parūpējusies par speciālās mācību programmas akreditāciju, lai saņemtu atbalstu un finansējumu skolotāju papildu darbam ar bērniem, kuri

mācību programmu nevar apgūt

vispārējā tempā. To, kuriem bērniem tāda palīdzība nepieciešama, bet tāpēc nav nepieciešams mācīties speciālā skolā, noteikusi medicīnas komisija.

Konferences dalībnieki tika sīki iepazīstināti ar Latvijas likumdošanas niansēm un piemēriem no prakses, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz izglītību savas pašvaldības teritorijā. Invaliditātes dēļ viņiem ir arī tiesības uz rehabilitāciju un sociālo atbalstu. „Valsts gan ir radījusi tiesisku bāzi, bet dzīvē to īsteno nepilnīgi. Ar likumu izdošanu vien nepietiek,” konstatēja Cēsu domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs. „Kamēr valsts nav radījusi saprotamu, izpildāmu un arī finansiāli nodrošinātu sistēmu cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai sabiedrībā, mēs pašvaldībā kuļamies, kā mākam.” Cēsu pašvaldībai pirmsskolas un skolas vecuma bērnu integrēšanai 2. pamatskolā ļoti noderējis zviedru piemērs.

Projekts „Bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšana”, kurā iesaistījušās trīs valstis, turpināsies arī 2008. gadā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
16

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
208

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
101

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
476

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
75

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
16
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
47
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
47
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi