Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Zilās govis – šķirne, kas grezno ganāmpulku

Druva
00:00
21.11.2007
3

Zemkopības ministrija plāno veikt pētījumu, lai uzzinātu, ar ko atšķiras zilās no citu šķirņu govīm, kā arī to, vai to piena sastāvs ir atšķirīgs. Taču Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības ”Bajāri” saimniece Velta Jansone, kurai ir piecas zilās govis un viena šīs šķirnes telīte, vērtē, ka ievērojamu atšķirību neesot.

Saimniecībā ir 25 piena govis, kopā ar teļiem ap 40 liellopu. ”Bajāri” ir arī apvienības ”Zilā Govs” biedrs.

V. Jansone atceras, ka retās šķirnes govis sākusi turēt pirms vairākiem gadiem, kad, atšķirībā no pašreizējās situācijas, subsīdijas par tām vēl nav maksātas: „Žurnālā ”Praktiskais Latvietis” izlasīju par zilajām govīm un nodomāju, ka tādu vajadzētu. Man patīk dažādas – brūnraibas, sarkanraibas, zilas, brūnas govis. Tagad tik vēl baltu vajadzētu.”

V. Jansone vērtē, ka retās šķirnes govis izslaukuma un kvalitātes ziņā neatšķiroties no citu šķirņu govīm. Saimniece uzskata, ka zilo govju izslaukumu un slaukuma kvalitāti, tāpat kā citu šķirņu piena devēju produktivitāti, galvenokārt ietekmē tas, cik laba un vērtīga ir barība.

”Cilvēki parasti prasa, kāds ir piens, kāda garša. Man šķiet, ka tas ir tāds pats kā brūnajām. Viss tāpat, arī tauku un olbaltuma daudzums. Ir dzirdēts, ka zilās govis dodot maz piena, arī tā nav taisnība. Varbūt kādā ganāmpulkā tā ir, bet man pienu dod labi – ja labi dod ēst, tad arī piena pietiek,” vērtē V.Jansone.

Tomēr raksturs zilajām govīm

esot atšķirīgs. Tās neesot mierīgas vai piekāpīgas, ganāmpulkā izceļas kā barvedes, tomēr pret cilvēku nav agresīvas un nepakļāvīgas.

Kā šķirnes īpatnību V.Jansone vērtē to, ka zilo govju gēns ir dominants, jo arī, sakrustojot zilo govi ar citu piena lopu šķirni, teļi, visticamāk, būs zili. Tomēr jāņem vērā, ka subsīdijas tiek saņemtas tikai par šķirnes govīm, tādēļ zilās govis tomēr jāsēklo ar zilajiem buļļiem.

V.Jansone atklāja, ka vēl pēdējo gadu saimniecība ir bioloģiskā: „Ar slaucamajām govīm ir grūti būt bioloģiskajam zemniekam.” Šo secinājumu V.Jansone pamato ar lopbarības ierobežojumiem un arī ar to, ka par bioloģisko pienu samaksa nav lielāka, jo pēc tā nav arī īpaša pieprasījuma.

Lai gan par zilajām govīm tiek saņemtas subsīdijas, V. Jansone uzskata, ka tas nav izšķirošais faktors, lai turētu tieši šo šķirni, turklāt atbalsts nav arī tik liels, lai būtiski mainītu saimniecības ekonomisko stāvokli. Tomēr subsīdijas dod iespēju vismaz nedaudz attīstīties: ”Ja nemaksātu, būtu grūti, tomēr arī veikalā cenas aug dramatiski, un rezultātā par litru pārdotā piena nesanāk pat maizes kukulis. Taču jāpērk ir gan spēkbarība, gan mikroelementi, bet arī tie ir dārgi. Cik naudas saņemu, tik tai govī atpakaļ ielieku!” V.Jansone atzīst, ka degvielas un lopbarības cenu pieaugums būtiski ietekmē iespējas saimniekot.

Saimniece rēķina, lai piena lopkopības saimniecība varētu normāli darboties, nepieciešamas apmēram simts govis, bet tik daudz piena lopu turēt ”Bajāros” nav iespējams, jo zemes par maz, taču, ” ja ir ap 30 govju, tad var kaut cik normāli dzīvot”.

Tomēr par spīti problēmām V.Jansone turpina darbu. Ar Eiropas Savienības atbalstu kūtī ierīkots piena vads un iegādāta jauna piena dzesēšanas iekārta. Paņemts arī kredīts un nopirkta tehnika, lai varētu sagatavot skābbarību: ”Ja nav tehnikas, tad vispār neatmaksājas turēt govis.” Tomēr vēl aizvien daudz darbu ”Bajāros” tiek veikts ar rokām, tai skaitā arī mēslu izvešana.

V.Jansone ar humoru vērtē, ja vairs nebūs iespēju turpināt piena lopkopību, tad varētu zilās govis turēt tūristu piesaistīšanai.

Pēc valsts aģentūras ”Lauksaimniecības datu centrs” informācijas Cēsu rajonā pārraudzības ganāmpulkos kopumā ir 30 zilās šķirnes govis. ”Bajāros” ir otrs lielākais zilo govju skaits ganāmpulkā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
12

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
147

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
37
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
19
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
18
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi