Gaujas NP informācijas speciāliste
Kad novembra nogalē daba pamazām iekārtojas ziemas mieram, pamestās stārķu ligzdas rotā baltas sniega kupenas un to iemītnieki – baltie, cēlie putni sildās Āfrikas saulītē, speciālisti apkopo vasarā iegūtās ziņas par stārķiem. Topošajā grāmatā „Bioloģiskā daudzveidība Gaujas Nacionālajā parkā” minēts, ka nacionālajā parkā ap simts viensētu var lepoties ar apdzīvotām stārķu ligzdām. Parka darbinieki jau 25 gadus apseko ligzdas un uzklausa iedzīvotāju savdabīgos putnu likteņstāstus.
Speciālisti vērtē, ka Latvijā ligzdo vairāk nekā 10 000 pāru, apmēram 5 % no visas pasaules baltajiem stārķiem. No kurienes šādi skaitļi? Izrādās, kopš 1934. gada tiek veikta starptautiskā ligzdu uzskaite.
Kā stārķus skaita Gaujas NP?
Arnis Lielbārdis: „Kad sāku stārķu uzskaiti, manā rīcībā bija pirmā Gaujas NP direktora Gunāra Skribas dati, vākti jau kopš 1982. gada. Ap 2000. gadu manā apsekojamajā teritorijā bija zināmas 60 ligzdas, tagad ir ap 80. Skaits katru gadu mainās. Ligzdvietu blīvums teritorijā ir vienmērīgs, nav izteiktu koncentrēšanās vietu, koloniju.”
Aldis Ceriņš: „Informācija par stārķu ligzdām tiek saglabāta īpašā datu bāzē, atrašanās vietas tiek projicētas kartēs. Gaujas NP savāktos datus izmanto pētījumiem. Ar stārķu gredzenošanu gan nenodarbojamies.”
Arnis Lielbārdis: „Ligzdu uzskaite notiek tā: braucam kopā ar kolēģiem, skatāmies, kur pie mājām ir ligzdas, jaunatklāto objektu atrašanos uzmērām ar GPS (ģeogrāfiskās pozicionēšanas staciju). Top apraksts, kur ligzda atrodas: uz elektrības staba, kokā vai uz mājas skursteņa. Jaunos stārķēnus vislabāk var novērot jūlija beigās, kad tie stāv kājās.
Katru gadu saraksts papildinās par aptuveni piecām ligzdām. Tas gan nenozīmē, ka stārķu skaits palielinās, vienkārši tiek atrastas agrāk nezināmas ligzdas. Esmu ar stārķiem aizņemts jeb pārņemts un, braucot darba gaitās, vienmēr ar profesionālu aci noskatu māju pudurus, vai tik tur nav kāda ligzda. Liekas, tas kļuvis par slimību, jo ceļojot jebkurā Latvijas nostūrī raugos uz stārķu ligzdām un gandrīz vai nodreb roka: vajadzētu pierakstīt, kur tas ir un cik mazuļu…” Mājvietas izvēle
Arnis Lielbārdis: „Stārķi turas pie mājām, pie cilvēkiem. Nekur nav vientuļu ligzdu. Gaujas NP stārķiem vismīļākie ir elektrības stabi, tad koki, retāk skursteņi vai jumtu gali. Cilvēku piedāvātās mākslīgās ligzdu vietas tiek izmantotas ļoti reti. Zināms tikai viens gadījums Liepas pagasta „Grīviņos”. Stārķim ir savi īpaši vietas izvēles „nosacījumi”, kurus mēs nezinām. Priekuļu pagasta „Kunčos” uz ūdenstorņa bija ligzda. Kad torni nojauca, saimnieks tajā vietā ieraka piemērotu stabu un svēteļu pāris sāka būvēties. Liepas pagastā ziemā elektriķi nocēla no stabiem divas vecās ligzdas un uzlika speciāli sagatavotas pamatnes. Stārķi vairs neatgriezās. Viens pāris izvēlējās citu vietu, turpat netālu, elektrības staba galā, bez jebkādiem labiekārtojumiem un konstrukcijām. Savukārt, Drabešu pagastā Līvos stārķi bija neatlaidīgāki. Kad nojauca ūdenstorni, uz kura bija vecā ligzda, svēteļi nākamajā pavasarī iekārtojās tieši tajā vietā uz akas, kur atradās ūdens sūknis. Protams, sanitārās normas nepieļāva šādus īrniekus un ligzda vēlreiz tika nojaukta. Stārķi apmetās uz kārtējā elektrības staba.
Pie Veselavas muižas pavasaros ir novērojams viens no retajiem gadījumiem, kad stārķis ligzdu būvē uz skursteņa. Atklājās, ka šis putns ir visai izvēlīgs un nevar izdomāt, uz kura no trim skursteņiem iekārtoties. Ligzdas būve tika iesākta uz visiem. Mājas saimnieki aktīvi iesaistījās, mēģinot atstāt tikai vienu ligzdu. Šeit stārķu saimei katru gadu ir daudz pēcnācēju, varbūt tāpēc ģimenes plānošanā vietas izvēle ir tik svarīga.” Dzīvesstāsti
Gaujas NP darbinieki atzīst, ka stārķu uzskaitē ļoti palīdz vietējie iedzīvotāji, kas aizrautīgi seko līdzi savu stārķu dzīvei, atceras, kā spārnotajiem draugiem veicies iepriekšējos gados, cik bijis mazuļu. Tie, kuru mājas aplaimotas ar stārķu klātbūtni, zina pastāstīt, kur kaimiņos ir vēl kāda ligzda.
Arnis Lielbārdis: „Attieksme ļoti pozitīva! Pavasarī iedzīvotāji gaida stārķus atlidojam, ar interesi vēro, vai būs abi putni. Neesmu ievērojis, ka stārķis tiktu saistīts ar stāstiem par bērniņa atnešanu vai bērnu dzimstību tajās mājās. Priekuļu pagasta „Kunčos” jau ceturto gadu stārķis atgriežas viens un tā arī
vientulībā pavada vasaru. Saimnieks ļoti rūpējas, gan ligzdu iztīra, gan traucējošos zarus apzāģē. Tomēr noskaņa skumīga.”
Ilze Boroša: „Kunču” saimnieks domā, ka vientuļais ir stārķu tēvs, bet Krimuldas pagastā kādās mājās saimnieki ir pārliecināti, ka viņiem jau kuro gadu ligzdā atgriežas vientuļa stārķu mamma.
Tas ir neparasti – uzzinot, ka esmu atbraukusi pētīt un uzmērīt stārķu ligzdas, atmaigst pat visdusmīgākie cilvēki un kļūst ļoti laipni. Par saviem putniem stāsta ar vislielāko sirsnību.”
Arnis Lielbārdis: „Ir tomēr viena nianse. Jo stārķis ar visu savu saimniecību ir tālāk no dzīvojamās ēkas, jo saimniekiem pozitīvāka attieksme. Iemesls vienkāršs – stārķim ligzdas apkārtne ir „nošaudīta balta”.
Iedzīvotāji stāsta, ka stārķiem ir diezgan liela konkurence par vietu, putni cīnās nežēlīgi. Šogad pie Līgatnes pārceltuves stārķi nevarēja sadalīt ligzdu. Zaudētāji atlidoja vēlāk, kad jau bija izdētas olas, un tik ilgi riņķoja ap ligzdu, traucēdami saimniekus, ka aizstāvēšanās brīdī olas izkrita. Priekuļu pagastā Garkalnē arī bija tāds pats gadījums. Zaudētāju pāris bija nogaidījis, kamēr viens no saimniekiem aizlido, un tad abi uzbrukuši ligzdas sargātājam.
Viens no Līgatnes dabas taku darbiniekiem bijis liecinieks „gaisa kaujām”. Viens stārķis lidojis ar čūsku knābī. Uzbrucis otrs, kas gribējis laupījumu atņemt. Notikusi īsta kauja. Čūska izkritusi, to pārtvēris otrs. Bijis iespaidīgs skats!
Ir tādas vietas, kur gandrīz katru gadu ir četri stārķēni, maksimālais skaits, kas līdz šim konstatēts. Šovasar, kad visur citur stārķiem bija salīdzinoši maz pēcnācēju, pie Drabešu pagasta „Saulītēm” atradām kuplu ģimeni. Visiem stārķiem kājās stāvot, izskatījās, ka samērā zemu uzbūvētās ligzdas virsma nomīdīta plakana. Saimnieks neticēja, ka izaudzināti pieci stārķēni, un apgalvoja, ka saskaitījis četrus mazuļus, kurus pieskata kāds no pieaugušajiem. Paskatījos binoklī un pārliecinājos, ka ir gan pieci!”
Komentāri