Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Savu taisnību pierāda nežēlīgi

Druva
00:00
24.11.2007
5

Pārpratumi un konflikti ir dzīves neatņemama daļa. Lielākoties mēs tos risinām, izrunājoties vai nepieciešamības gadījumā vēršoties tiesā. Tomēr ne visi izvēlas šo ceļu. Daži risina problēmas ar fizisku spēku. Ielūkosimies gadījumos, kad ķildas risinātas, iebelžot otram pa galvu ar stikla pudeli vai beisbola nūju.

Ar beisbola nūju pa ielām

Cēsu rajona slimnīcas traumatoloģiskās nodaļas vadītāja Anda Skrastiņa stāsta, ka ļoti bieži slimnīcā tiek ievesti cilvēki ar traumām, kas gūtas krimināla rakstura negadījumos. Pašlaik traumatoloģiskajā nodaļā no 24 cilvēkiem apmēram sešiem ir krimināltraumas. A.Skrastiņa atzīst, ka tās vienmēr ir nesamērīgi smagas, turklāt to ir daudz. Šo traumu skaitā ir arī gadījumi, kad cilvēkam sists ar beisbola nūju un stikla pudeli.

Arī rajona policijas pārvaldes kārtības policijas priekšnieks Jānis Goba piekrīt, ka problēma pastāv, un beisbola nūju nēsāšana ir kļuvusi pat par kārtējo modes lietu. To ietekmējušas arī filmas, kurās nereti pirmā vai otrā plāna varoņi ar nūjām sasist skatlogus, mašīnas, viens otru. Un arī Cēsu jaunieši izmēģinājuši šādu scenāriju. Šā gada sākumā lēkājuši pa mašīnām, ar nūjām izsituši stiklus, lukturus.

Ik pa laikam notiekot kas līdzīgs, turklāt arī iedzīvotāji ir informējuši policiju par jauniešu grupām, kuras pa ielām dodas pastaigā ar nūjām. J.Goba atzīst: ”Šiem jauniešiem prasām, kuru komandu viņi pārstāv un vai vispār zina, kā beisbolu spēlē. Cik zinu, vienīgā beisbola komanda ir Rīgā. Pie mums tādas nav, bet veikalos nūjas var iegādāties…” Turklāt šīs nūjas var ne tikai nopirkt, bet arī izgatavot paši, ja apgūtas galdniecības prasmes. Tomēr Cēsu 4. arodvidusskolā noliedza, ka šādu nūju izgatavošana notiktu organizēti.

Policisti arī nereti konstatējot, ka beisbola nūjas tiek vadātas līdzi mašīnās. Diemžēl šo nūju glabāšanu ir grūti kontrolēt, jo tā jau nav ierocis, bet gan sporta inventārs, tāpat kā hokeja nūja vai basketbola bumba. Protams, J.Goba norāda, ka viss atkarīgs no tā, kas ar nūju tiek darīts.

A.Skrastiņa vērtē: ”Ja pie mums neviens nespēlē beisbolu, tad konkrētais cilvēks droši vien nūju pērk aizsardzībai.” Tomēr jāņem vērā, ka pašaizsardzība dažreiz var pavērsties pret pašu cilvēku. Un tā arī ir – slimnīcā bijuši un ir ievesti cilvēki, kuriem sists ar šādām nūjām. Tāpat nebūt ne reti ir gadījumi, kad cietušie saņēmuši sitienus ar stikla pudelēm. To apstiprina gan A.Skrastiņa, gan J.Goba.

A.Skrastiņa vērtē, ka agrāk sadzīviskās ķildas risinātas citādāk. Diemžēl aizvien biežāk: ”konfliktu regulēšana notiek nevis mutiski, vienojoties, sarunājot, pasakot kādu sliktu vārdu, bet pielietojot fizisku ietekmēšanu, lai otru iznīcinātu. Kaut kā vēl varu saprast vienreizēju iesišanu aizstāvoties, bet, ja pēc tam vēl tiek nežēlīgi sists, tas man nav izprotami.” Turklāt nežēlīgas esot kļuvušas arī sievietes.

Lai nu kā, lielākoties tomēr nūjas un pudeles kā ierocis tiek izmantotas tad, kad galvā skurbulis. J.Goba atzīst, ja nesaskaņas rodas dzērumā, netiekot īpaši izmeklēts, ar kādu priekšmetu sist. Neizskaidrojamās situācijas

A.Skrastiņa stāsta, ka nesen noticis nepatīkams gadījums. Kāds vīrietis aizgājis uz vienu no Cēsu bāriem atpūsties, tur saticis sen neredzētu paziņu, ar ko pagātnē bijušas domstarpības par kādu sievieti. Atklājies, ka šis paziņa šajā bārā strādā par bārmeni. Pēc vairāku kokteiļu nobaudīšanas bāra klients nolēmis pasūtīt nevis glāzīti vien, bet visu dzēriena pudeli. Tad noticis negaidītais, bārmenis pēkšņi pudeli apgriezis un spēcīgi iesitis pa galvu bijušajam sāncensim. Tā nu pāršķeltā galva slimnīcā šūta. Grūti spriest, cik lielas bijušas nesaskaņas un kas bijis par iemeslu nesavaldīgajai rīcībai, tomēr jāpiekrīt A.Skrastiņas neizpratnei par to, kā šādi var rīkoties, turklāt pildot darba pienākumus.

”Vienmēr jau saka – viena pagale nedeg. Iespējams, kāds nebūtu tik nežēlīgi piekauts, ja pats nebūtu gājis pie kaimiņa ar beisbola nūju, lai ar varu risinātu sadzīvisku problēmu. Tad kaimiņš nebūtu varējis nūju atņemt un viņu tik smagi sasist,” atzīst A.Skrastiņa.

Vasarā bijušas trīs nelaimīgas nedēļas, kad ievesti vismaz pieci pacienti, kuriem nodarīti miesas bojājumi, sejā ietriecot stikla pudeles šķautnes. Ierocis tapis turpat uz vietas, pret trotuāra malu pudelei nositot dibenu. A Skrastiņa atzīst: ”Tas bija briesmīgi. Ar pudeles asajām malām var trāpīt plakstiņos, savainot acu ābolus. Šīs brūces ir ļoti nejaukas, jo tās ir šķelti plēstas. Tas jau nav, kā ar nazi iegriežot.”

Nelielas, tomēr ļoti nepatīkamas traumas guvis arī Jānis (vārds ir mainīts), kurš slimnīcā atlabst pēc galvas traumas – sitiena ar stikla pudeli. Jānis stāsta, ka cilvēks, kurš viņam iesitis, nav bijis tuvs draugs, bet gan paziņa. Tas noticis negaidot: „Es ne to pateicu. Nemaz nebiju gaidījis, ka man uzreiz sitīs… Paķēra uz galda stāvošo tukšo pudeli un pa galvu! Laikam neizturēja nervi.”

Jānis stāsta, ka traki jau neesot – gūts tikai neliels smadzeņu satricinājums: „Sita man ar veselu pudeli, tā saplīsa pret galvu – vēl slimnīcā man stiklus lasīja laukā. Varēja jau būt vēl trakāk – galva vārīga vieta, varēju pat pie tā galda palikt…”

Jānis apgalvo, ka sitējs alkoholu nav lietojis, pēc izdarītā neko nav arī paskaidrojis, ne attaisnojies, ne pārdzīvojis. ”Nesalauzts palika vien apakšžoklis…”

Viens no vīriešiem, uz slimnīcu atvests, smagi sasists ar beisbola nūju, gūtās traumas bija ļoti smagas un daudz. A.Skrastiņa skaidro, ka vīrietim galvā bijušas desmit brūces, turklāt salauzti pieres, vaigu, augšžokļa un deguna kauli. Turklāt ielauzta bijusi arī galvaskausa velve. A.Skrastiņa skaidro, ka vispirms vīrietim novērsts dzīvībai un veselībai vislielākais risks, ko radījis deniņu kauls, kas trieciena dēļ spiedis smadzenes, radot tūsku un smadzeņu dislokāciju.

A.Skrastiņa vērtē, ka sekas sitieniem ar beisbola nūju var būt pat letālas: ”Arī tad, ja ar nūju iesit tikai vienreiz, var nodarīt būtiskus bojājumus. Vienam no upuriem bija iesists tikai reizi, bet ar to pietika, lai salauztu deguna kaulu un gūtu smadzeņu satricinājumu. Taču, ja ar nūju sit no visa spēka, var izdarīt ļoti nopietnus bojājumus un cilvēku pat nosist.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
17

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
172

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
49

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
31

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
49
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
21
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
19
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
31
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi