Valmieras Drāmas teātrī praktizējas jaunais aktieru kurss, kurus studentos uzņēmusi Latvijas Kultūras akadēmija. Studentu 3. kursa izrādes jau iekļautas repertuārā.
Runa aizturētās emocijās
Mūsdienu pedagoģiskā valodā runājot, mācības balstītas darba vidē. Jauniešiem prakses vieta pašiem nav jāmeklē, turklāt sagaida lieliskākais – prakses vieta var kļūt par darbavietu. Valmieras teātra administrācija pauž, ka nepacietīgi gaida jaunos aktierus, lai teātrī līgani notiktu paaudžu maiņa. Teātris vēlētos sagatavot vairāk izrāžu bērniem, skolēniem un studentiem. Par to liecina jau šīs sezonas repertuārs.
Vecgada gaidās, kad Valmieras teātris svin, ja tā var teikt, darba svētkus, svinīgā un arī delverīgā gaisotnē tiek sumināti teātra darbinieki – radošie un tehniskie. Šoreiz skatītāju smieklu šaltīm iemesla bija maz. Tik maz, ka kļuva neomulīgi. Bija tukša un melna, jo neapgaismota, skatuves telpa ar tikai daļēji atvērtu priekškaru. Uz skatuves aktieri, ģērbti melnā, tikai vīriešiem kājās asinssarkanas zeķes.
Teātra direktores Evitas Ašeradenas runa arī bija maz iepriecinoša. “Paldies, jums, skatītāji, ka esat, nākat uz teātri un tā ļaujat mums būt! Paldies dakteriem no Valmieras un Rīgas, bez jums mēs nevarētu spēlēt tik daudz izrāžu un būt tādā formā. Paldies sponsoriem! Jūsu nesavtīgais devums ir tik liels, ka nekad to nevarēsim atdarīt. Jūs esat tik devīgi, mīlat mākslu. Paldies režisorei, kura joprojām iestudē Valmierā! Paldies vasaras teātra festivāla komandai! Festivāls pilsētā pulcēja neredzēti daudz cilvēku un lika Valmierai domāt jaunā virzienā.”
Skatītāju zāle klausījās, kas būs tālāk. Aizturot emocijas, direktore ieelpoja un turpināja ar pateicību aktieru ansamblim, par saslēgšanos brīžos, kad licies, tas vairs nebūs iespējams: “Paldies, ka viens otru redzat un atbalstāt!”
Bet darbs ir nodrošināts
Direktores runa neizklausījās pēc rekviēma, bet pēc krīzes, kas teātrī sākusies vai tūlīt būs. Tas notiek laikā, kad viss aktierkurss tiek pie spēlēšanas, kad pilsētas pašvaldība balsta valsts iestādi ar valmieriešu nodokļu naudu, ar deputātu ieinteresētību, lai mākslinieki, Valmierā ienācēji, tiktu pie īres dzīvokļiem par pieņemamu maksu. Pieklājīgas naktsmājas izveidotas arī teātra viesmāksliniekiem, kuriem te epizodiski nodrošināts darbs.
Ja pie vietējās varas teātra direktore vērsās ar pateicību par izrādīto labvēlību un spēju mīlēt mākslu, tad jauniešus, kuri brauc uz Valmieru studēt teātra mākslu, viņa uzrunāja ar vārdiem: “Ceru, ka gribēsiet strādāt šeit. Valmierā mēdz palikt tikai tie cilvēki, kuri paši to grib.”
Radās iespaids, ka valsts teātris, strādājot ārpus galvaspilsētas, jūtas apdraudēts. “Vai bažījaties, ka pienācīgi nevarēs notikt paaudžu maiņa, jo tie, kas mācās teātrī, negribēs ar to slēgt patstāvīga darba līgumu?” jautāja “Druva” un no direktores saņēma apstiprinošu atbildi. Gados jaunie cilvēki diezgan bieži maina domas par to, kur dzīvos un strādās. Latvijā aizvien retāk jaunietis pēc augstskolas vēlas saistīties ar konkrētu darbavietu, slēgt ilgtermiņa līgumu. Tajā pašā laikā valstī ir politika, ka jaunietim nav jāuzņemas kaut daļa no atbildības par valsts vai mecenātu maksāto naudu studijām.
2019. gads nesis arī lielu gandarījumu Valmieras teātra aktieriem, gan ļoti pieredzējušiem māksliniekiem, gan arī tiem, kas Valmierā strādā nesen. Tik latviskā un mūsdienīgā izrāde ar un par jauniem cilvēkiem “Martins Īdens” kopā ar jauno režisoru Klāvu Melli Latvijas mērogā saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu. Mārtiņš Meiers – Valmieras tagadējais Hamlets – visai pārsteidzoši veidotajā izrādē “Hamlets” “Spēlmaņu naktī” Rīgā tika kronēts par Latvijas gada labāko aktieri.
Nu laiks jokot!
Valmieras mērs Jānis Baiks uzsvēra, ka pilsētnieku aptaujā ar daudziem balsojumiem ar titulu “Gada valmierietis” pagodināts aktieris Mārtiņš Meiers. Pilsētas mērs piebilda, ka Valmierai patiktu, ja “Spēlmaņu nakts” žūrija Gada izrādes balvu būtu piešķīrusi “Hamleta” iestudējumam. Kā viens no teātra sezonas labākajiem teātra mākslas darbiem tas jau atzīts. Pilsētas mērs ar smaidu piebilda, ka izrāde tiktu nosaukta kā labākā, ja vien lugu būtu sarakstījis Blaumanis.
Pašvaldības vadītājs nāca klajā ar ideju, kā uzlabot teātra finansiālo stāvokli: “Ja Rīgas teātrī ir noņemta viena no skatītāju visvairāk iecienītajām izrādēm, varbūt varam tai iedot jaunu elpu? Galvenās lomas atveidotāja taču dzīvo Valmierā!”
Komēdijas, kādu vajadzētu Valmierā, idejas autors pats arī izvirzīja nosaukumu: “Žurkas atdzimšana” un pilsētnieku aplausus saņēma, ieskicēdams vienu no jautrākajām ainām, kādu varētu sarīkot – Žurka Kornēlija teātrī sēd uz baltas piena kan-nas.
Dzirdēt cilvēku, likteni un Dievu
Valmieras teātra direktore uzrunu noslēdza uz cerību pilnas nots, vēlreiz sakot paldies skatītāju tūkstošiem, kuri izrāda mīlestību pret teātri.
Ar pateicības pilnām jūtām direktore vērsa īsu skatienu uz šņorbēniņiem virs skatuves, kurus redz tikai aktieri. 2019. gadā daži teātra darbinieki pievienojušies eņģeļu pulkam, lai, “skatuves šņorbēniņos nolaižoties, palīdzētu aktieriem spēlēt”. Mūžībā aizgāja režisors Felikss Deičs, kura iestudējumi latviešiem ļāva Blaumaņa ģenialitāti atklāt no jauna. 95 gadus sasniegusi, mūžībā aizgāja aktrise Ruta Birgere, kura vēl nesen bija brīnums – tobrīd Latvijā vecākā spēlējošā aktrise.
“Šis gads mums teātrī bijis ļoti dīvains. Ļoti! Tāpēc svētku koncertos ļāvām dzirdēt dvēseli – ieklausīties vārdos, dzirdēt cilvēku, likteni un Dievu. Bez tā visa māksla, teātris, Valmiera nav iespējama,” tāds bija vēstījums, ko skatītāji aizveda mājās.
Komentāri