Otrajā Adventē draudze Cēsu sv. Annas baznīcai svinēja 130 gadu jubileju. Gadu desmitiem šo nelielo ēku vecpilsētā daudzi pazīst kā Lūgšanu namu.
“Tas visos laikos bijis svarīgi, jo te cilvēki nākuši un nāk slavēt Dievu gan priekos, gan asarās. Te vienmēr bijusi klāt Dieva žēlastība,” uzrunājot draudzi, sacīja mācītājs Ziedonis Varts. Viņš draudzē aizvadījis četrpadsmit kalpošanas gadus, desmit mācītāja amatā.
“Draudze kļūst aizvien jaunāka. Cilvēku attieksme mainās, viņi dievnamā meklē svētību,” domās dalījās mācītājs un piebilda, ka šajā baznīcā vienmēr bijusi laba ticības gaisotne. Gadu desmitiem Lūgšanu nams ir mājvieta vairākām kristiešu konfesijām. Te dievkalpojumos kopā nāk baptisti, metodisti, ilgus gadus par savām mājām to sauca arī adventisti. Tagad viņiem savs dievnams.
130 gadi nelielajam Lūgšanu namam ir cienījama jubileja. Ik gadu draudzes iespējās tiek veikti remontdarbi.
“Dievs patiesi dara brīnumus. Kad gada sākumā sarakstīju visus darāmos darbus, neticēju, ka paveiksim. Labās domas ar daudzu atbalstu ir piepildījušās,” stāstīja draudzes priekšniece Aija Muceniece. Izremontēta dievnama priekštelpa, mācītāja istaba, vislielākais prieks par atjaunotajām vitrāžām. To paveikuši Gundega Strauta un Ludis Bērziņš. “Tas bija mīlestības darbs. Darījām ar prieku. Vecās vitrāžas gatavotas 1943.gadā, kara laikā, tas atgādina, cik draudzei tobrīd bijis svarīgi, lai dievnamā tās būtu, “ domās dalījās Gundega Strauta un piebilda, ka bijuši gandarīti veidot vitrāžas Lūgšanu namam Cēsīs, jo vasarās dzīvojot Āraišos, darbs bijis tepat uz vietas. “Kad pavasarī ienācām baznīcā, redzējām, cik te daudz darāmā, draudze, jubileju gaidot, paveikusi lielu darbu,” gandarījumu pauda vitrāžiste.
Sv.Annas draudzē visos laikos valdījusi īpaša gaisotne. Mājīgā baznīca cēsniekus vienojusi ticībā. Kā “Druvai” atzina Aina Deruma, draudze ir liela, draudzīga saime, un ikviens te jūtas labi. Daiga Ziņģe uz dievkalpojumiem regulāri nāk kopā ar mazmeitām Anniju un Signiju. “Uz Lūgšanu namu bērnībā nācu līdzi vecmāmiņai. Tad kalpoja mācītājs Voldemārs Plāmsis. Tolaik uz dievkalpojumiem lielākoties nāca vecas tantiņas. Reiz vecaimātei teicu, ka uz baznīcu iešu tad, kad arī būšu veca. Dievam bija citi nodomi, mātei nezinot, būdama komjauniete, Rīgā baznīcā iesvētījos. Ar mācītāju Jāni Janelsīti mūsu ģimenei bija ļoti siltas attiecības. Uz šo baznīcu esmu nākusi kopā ar saviem bērniem. Meita uz Ziemassvētkiem atbrauks no Īrijas. Zvanīja un prasīja, vai baznīciņā dievkalpojums būs,” “Druvai” pastāstīja Daiga Ziņģe un piebilda, ka Lūgšanu nams ir viņas dzimtas baznīca. Mazmeitām arī te patīk. Viņas zina, kas ir dievkalpojums, ko tajā dara. Mājās meitenes spēlē baznīcu.
Jubilejas vēlējumos gan viesi, gan savējie cits citam vēlēja prasmi arī turpmāk saglabāt Lūgšanu namā to svētību, kas te bijusi gadu desmitiem.
Komentāri