Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Mērķis – simts govis

Druva
00:00
19.12.2007
4
4lp Veselavas Pienkopji

Veselavas pagasta saimniecība „Caunītes”, kurā saimnieko Ilze un Aldis Zilveri, konkursā „Sējējs 2007” saņēma veicināšanas balvu.

Piena lopkopības saimniecībā ”Caunītes” pašlaik ir apmēram 60 Holšteinas šķirnes govis. Iepriekš bijis vairāk, taču daļa saslimušas ar mastītu, nācies likvidēt. A.Zilveris atzīst, ka ar šādu risku ir jārēķinās: „Lai saglabātu kvalitāti, govis ir jābrāķē un to veselībai pastiprināti jāpievērš uzmanība.”

A.Zilveris vērtē, ka „mūsu saimniecība reģionā ir vidējo skaitā”. Tomēr viņš uzskata, ka normāla attīstība ģimenes saimniecībām iespējama ar simts govīm. Ar mazāku skaitu stabili pastāvēt esot sarežģīti. Simts govju saimniecība ir arī A.Zilvera mērķis, tādēļ pērn ekspluatācijā nodota kūts simts vietām: „Rēķinājāmies, ka mums vajag gan kūti, gan slaukšanas zāli, gan mēslu krātuvi un dziļurbumu un ka tas viss ir jāuztaisa par naudu, kas mums bija. To arī izdarījām. Kūti nevar uzskatīt par modernu, bet tā ir pietiekami racionāla.”

Tomēr saimnieki plāno, ka ar laiku atvērtā tipa kūti vajadzētu vairāk mehanizēt, nepieciešama arī atsevišķa kūts telēm. Arī par to nākamgad tiks domāts.

Kūts tapšanā, tāpat arī tehnikas novietnes izveidē pamatā izmantoti saimniecības līdzekļi. A.Zilveris skaidro, ka kūts būvēta maksimāli ietilpīga, bet vienkārša. Eiropas finansējums standartu sasniegšanai piesaistīts piena zāles iekārtošanai, taču nacionālās subsīdijas izmantotas dziļurbumam. Saimnieki lepojas, ka izdevies iegādāties tādas piena zāles iekārtas, lai varētu sekot līdzi govju veselībai, jo arī ikdienā pašiem saimniekiem, ne tikai pārraudzībai, iespējams fiksēt slaukšanas laiku, izslaukto piena daudzumu un somatisko šūnu līmeni.

Par nacionālajām subsīdijām šogad nopirkts jauns traktors un prese, tomēr saimniecībā veiksmīgi tiek izmantota arī 20 un 30 gadus veca tehnika.

Jautāti, vai nav bijusi vēlēšanās kļūt par bioloģisko saimniecību, I.Zilvere skaidro, ka arī tagad zālājus nemēslo ar minerālmēsliem, tomēr būt bioloģiskajiem nebūtu izdevīgi. A.Zilveris skaidro: „Bioloģisko pārliecību man varētu stiprināt tas, ja par litru piena maksātu 50 santīmus, jo, izpildot visus bioloģiskos noteikumus, izslaukums samazināsies divas reizes. Tad arī cenai jākāpj divas reizes. Taču tā nekad nebūs. Turklāt pašlaik ir tā, ka maksā nevis par bioloģisko pienu, bet gan par pienu, ka saražots bioloģiskā saimniecībā. Bioloģiskā saimniekošana ir izeja mazajām saimniecībām, bet tās jau nepelna no piena, bet gan no Eiropas maksājumiem.”

Saimniecība pienu nodod „Rīgas piensaimniekam”, saimnieki vērtē, ka cena apmierina. A.Zilveris uzskata, ka kooperatīvu iniciatīva pienu vest uz Lietuvu sistēmu ietekmēja pozitīvi, jo piena cenas palielinājās līdz normālām līmenim – tā, lai no piena būtu vismaz neliela peļņa, ko ieguldīt attīstībā.

Bullīšus saimniecība pārdod uz Vāciju, ar nākamo gadu, iespējams, arī uz Nīderlandi, jo saimnieki uzskata, ka Latvijā tos pārdot nav izdevīgi.

Saimniecībā sagatavo tikai daļu lopbarības, audzē tikai zālājus. Pārējo nepieciešamo lopbarību pērk. Agrāk sēti graudi, taču ražas zemas, nav atmaksājies.

I.Zilvere atzīst, ka līdz ar straujām piena cenu izmaiņām mainās arī lopbarības, degvielas, celtniecības cenas. Tādēļ, lai gan samaksa par pienu ir augusi, ieņēmumi nav būtiski palielinājušies. Tomēr A.Zilveris vērtē, ka tagad vismaz nedaudz ir arī peļņa. Tā kā Veselava atzīta par saimniekošanai mazāk labvēlīgu apvidu, tad būtiski ir arī Eiropas maksājumi.

Ar lauksaimniecību Zilveri nodarbojas gadus 18. Sākotnēji saimniekots Līgatnē, apmēram pirms 15 gadiem atgūts īpašums Veselavā. Ilze un Aldis Zilveri atzīst, ka sākotnēji pret lauksaimniecību izturējušies naivi, sākuši ar vienu gotiņu, turklāt ne vienam, ne otram nav bijusi pieredze.

Kopumā A.Zilveris piena lopkopību vērtē: „Zelta bedre jau nav, bet ražojot vidēju apjomu, var pelnīt. Pret šo darbu ir jāizturas tāpat kā pret jebkuru biznesu. Ja gribi pelnīt, tad nepieciešams lielāks apjoms.”

A.Zilveris uzskata, ka lopkopības nozares pastāvēšanu noteiks, vai lauksaimnieks varēs pelnīt tā, lai varētu uzcelt māju, nopirkt mašīnu un nodrošināt ģimeni.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
18

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
195

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
56

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
31

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
82

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
120

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
58
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
25
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi