Cēsu Valsts ģimnāzijas skolniece
Dienu pirms Zentas Mauriņas 110. gadadienas, 14. decembrī Rīgas Latviešu biedrības namā notika projekta „Zenta Mauriņa Eiropas kultūru dialogā” noslēguma sarīkojums. To vadīja Valsts jaunatnes iniciatīvu centra direktore Agra Bērziņa.
Tā kā šis bija projekta noslēguma pasākums, uz to tika aicināti visi konkursa dalībnieki. Pasākumā piedalījās daudz jauniešu. Apbalvojumus saņēma 60 no 160 konkursa par Z. Mauriņu darbu autori, kā arī skolu komandas. Balvās bija izdevniecības „Zvaigzne ABC” dāvātās grāmatas. Man ļoti patika profesores Skaidrītes Lasmanes teiktais, ka šoreiz balvas tiek pasniegtas “par baudu domāt un par baudu rakstīt”.
Galveno balvu – ekskursiju uz Daugavas vanagu mītni Vācijā – saņēma Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas viena no trim komandām. Eiropas parlamenta deputātu balva skolotājiem bija ekskursija uz Briseli. No deputāta Valda Dombrovska to saņēma Cēsu Valsts
ģimnāzijas komandas konsultante Ieva Radzobe.
Cēsu Valsts ģimnāzijas komandā strādāja pieci cilvēki. Kristīne Ceriņa rakstīja darbu „Z. Mauriņa un Johans Volfgangs Gēte”, Zane Šulce – „Z.Mauriņa trimdā – eiropiete un latviete”, Dace Ņikandrova – „Z.Mauriņas darbi pasaules valodās”, Jānis Vīksna – „Z.Mauriņas piemiņas saglabāšana”, mans darbs bija par tēmu „Z.Mauriņa un krievu literatūra”. Mēs, cēsnieki, saņēmām gan komandas, gan individuālās balvas. Individuāli piedalījās un apbalvojumu saņēma Cēsu Valsts ģimnāzijas absolvente Liene Tīruma ar darbu „Trimda: ieguvumi un zaudējumi Z.Mauriņas un K.Raudives korespondencē”.
Visu sarīkojuma laiku uz dalībniekiem noraudzījās Zentas Mauriņas portrets. Man šķita, ka, vērojot mūs, viņa novēl: „Uzdrīkstieties, jo tas ir skaisti!”
Sarīkojums sākās ar grāmatas „Zenta Mauriņa Eiropas kultūru dialogā” atvēršanu. To sastādījušas LU Letonikas programmas vadītāja, profesore Ausma Cimdiņa un biedrības „Virtuālā enciklopēdija” pārstāve Laura Kalinka, arī konkursa organizētāja. Šī grāmata ir veltījums, dāvana Zentai Mauriņai 110. dzimšanas dienā. Grāmatā apkopoti zinātnieku, skolēnu un studentu radošie un pētnieciskie darbi par Zentu Mauriņu.
Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca uzrunā sacīja, ka Z.Mauriņas liktenis ir liecība par Eiropas tautu sadarbības nepieciešamību un šīs sadarbības trūkuma traģiskajām sekām. Eiropas parlamenta informācijas biroja Latvijā vadītājs Māris Graudiņš pauda domu, ka Z. Mauriņa bijusi Eiropas idejas priekšgājēja, aicinājusi uzdrīkstēties, iepazīt jauno un domāt globāli.
Izglītības un zinātnes ministre, profesore Baiba Rivža izteica domu, ka Z. Mauriņa joprojām ir dzīva caur saviem darbiem kā gudrības un sirdsskaidrības etalons. Viņas darbi ir pamats cilvēka vērtību izveidei. Ziemassvētkus gaidot, profesore novēlēja ikvienam atcerēties, ka šajā pasaulē ir daudz vairāk tā, kas mūs vieno, nekā tā, kas mūs šķir. Tāpēc ir svarīgi apzināties, ka fiziskas nepilnības netraucē prāta un garīgajai attīstībai.
Projekta patronese, eksprezidente un profesore Vaira Vīķe – Freiberga sarīkojuma dalībniekiem atsūtītajā vēstulē atklāja, ka vienu reizi satikusi Zentu Mauriņu un sajutusi viņas gara spēku. Atvadoties no rakstnieces, Vaira Vīķe – Freiberga toreiz jutusi, ka Z. Mauriņa nodod viņai stafeti tālāk nest latviešu kultūru pasaulē. Domāju, ka Freibergas kundzei tas lieliski izdodas.
Eiropas parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka katras tautas lepnums ir cilvēki. Latviešu tautai jābūt lepnai, ka Z. Mauriņa vienmēr palikusi tai uzticīga. Valdis Dombrovskis izteica domu, ka Z. Mauriņa bijusi ne tikai izcila literāte, bet arī lieliska politoloģe, par ko es nebiju iedomājusies. Būt godīgam savos spriedumos Z.Mauriņas laikā bija grūti, bet viņa uzskatīja, ka teikt taisnību vienmēr ir rakstnieka uzdevums.
Pasākuma akadēmiskajā daļā klausījāmies profesores Ausmas Cimdiņas referātu „Zenta Mauriņa – Latvijas kultūras simbols Eiropā”. Man liekas, ka Z.Mauriņas darbību vislabāk raksturo Frīdriha Nīčes teiktais: „Seko pats sev; neseko man; topi, kas esi!” Z. Mauriņa pārstāvēja un vienoja trīs, manuprāt, atšķirīgas kultūras – latviešu, krievu un vācu. Es domāju, ka ir ļoti grūti būt taisnīgam, nesajaukt kultūru un politiku. Z. Mauriņai tas izdevās. Viņa pati ir teikusi: „Pēdējos gados esmu likusi akmeni pie akmens, celdama mūri pret pagātni, lai varētu būt taisnīga pret tagadni.”
Komentāri