Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Inkubators nav vieta, kur atpūsties

Jānis Gabrāns
00:00
16.01.2020
5
Ewart Woods 1

Jau vairāk nekā trīs gadus valstī darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītā biznesa inkubatoru programma, kam piesaistīts
finansējums vairāk nekā 30 miljoni eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums vairāk nekā 26 miljoni eiro.

Programma ilgs līdz 2023.gada 31.decembrim, tās mērķis – veicināt cilvēku ienākšanu uzņēmējdarbībā. Atbalstam darbojas 15 biznesa inkubatori dažādās Latvijas pilsētās, tajos fiziskas personas, kas veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību, mazie un vidējie komersanti var saņemt uzņēmējdarbībai nepieciešamās konsultācijas, apgūt un papildināt zināšanas par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem, saņemt mentoru atbalstu, telpas un grantu līdzfinansējumu darbības izmaksām.

Vieni ienāk, citi aiziet

LIAA Valmieras biznesa inkubatora vadītājs Jurģis Priedītis atzīst, ka aizvadītais gads bijis sekmīgs. Uzņemti 40 jauni dalībnieki pirmsinkubācijā un 15 – inkubācijā.

“Konkurence liela, rudens sesijā saņēmām 16 pieteikumus uz piecām brīvajām vietām, kas ļāva uzņemt patiešām spēcīgus uzņēmējus. Tagad mūsu darbs ir palīdzēt attīstīties, bet gribu uzsvērt, ka rezultāts tomēr atkarīgs no pašiem uzņēmējiem, cik viņi ir darboties griboši,” uzsver J. Priedītis.

Vieni dalībnieki ienāk inkubatorā, citi to dažādu iemeslu dēļ pamet. Pērn no inkubatora izstājās astoņi uzņēmēji, saprotot, ka šī nav vieta viņiem.
“Tas neliedz pašiem turpināt attīstīt biznesu,” saka J. Priedītis. “Viņi to var darīt savā gaitā, bet inkubatorā prasām pietiekami ievērojamu izaugsmes tempu. Protams, svarīgi, lai cilvēki te justos labi, bet šī nav vieta, kur tikai jauki pavadīt laiku, atpūsties. Uzņēmējiem regulāri atgādinām, ka viņi te nonākuši, jo esam noticējuši biznesa idejai, viņi saņem atbalstu, tāpēc arī jādod kaut kas pretī. Esam priecīgi, ja kāds no inkubatora uzņēmējiem gatavs dalīties zināšanās, pieredzē, kas var nākt par labu citiem. Labs piemērs ir Cēsu uzņēmums “MariDii”. Uzņēmējs jau sākumā pateica, ka spēcīgā puse ir foto­grafēšana, ja kādam šajā jomā vajag palīdzību, to sniegs. Tā ir pareizā prakse, ko sagaidām arī no citiem.”

Kvalitāte aug

Valmieras biznesa inkubatora vadītājs atzīst, ka potenciālie uzņēmēji arvien vairāk novērtē pieejamās iespējas, un tas jūtams biznesa ideju kvalitātē, cilvēku vēlmē darboties, sevi apliecināt, būt labākajam. Uz jautājumu, kas raksturo labu jauno uzņēmēju, J. Priedītis skaidro, ka šāds pretendents uz biznesa idejas prezentāciju atnāks labi sagatavojies. Viņš ne tikai iepazīstinās ar ideju, bet būs paveicis daudz vairāk, apzinājis tirgu, izstrādājis produkta vizualizāciju, veicis ekonomiskos aprēķinus.

“Īpaši prieks bija klausīties prezentācijas pēdējā uzņemšanā, jo visi bija labi sagatavojušies, visiem bija ambīcijas sasniegt mērķus. Taču iepriekš gadījies, ka pretendents saka – ja tiksim inkubatorā, darīsim, ja ne, nedarīsim. Tad rodas jautājums, kam jūs to darāt? Inkubatoram? Ja tā ir vienīgā motivācija, ideja lemta neveiksmei,” norāda J. Priedītis.

Rudenī sākta jauna koncepta pirmsinkubācijas programma, kuras laikā jaunie uzņēmēji strādās ar savu ideju, centīsies saprast, kas ir potenciālais klients, veiks citus sagatavošanās darbus, lai finālā savas preces vai pakalpojuma testu pārdotu. J. Priedītis uzsver, ka tas ir labs filtrs, kas parādīs, kurš ir darītājs, kurš tikai runātājs.

Var atgādināt, ka Cēsu un apkaimes topošajiem uzņēmējiem, kuri vēlas izmantot Valmieras biznesa inkubatora pakalpojumus, nav noteikti jābrauc uz Valmieru. Inkubators sadarbojas ar koprades māju “Skola6”, kurā pieejamas divas bezmaksas darba vietas, bet biznesa inkubatora vecākā projektu vadītāja Linda Šteinberga Cēsīs sniegs visas nepieciešamās konsultācijas.

Novērtē un apbalvo

Jau trešo gadu Valmieras biznesa inkubators gada nogalē rīkoja balvu pasniegšanu desmit nominācijās. Apbalvoto vidū pieci uzņēmēji ir no Valmieras, divi no Cēsīm, pa vienam no Gulbenes, Smiltenes un Burtnieku novada.

Cēsniece Ilze Jansone saņēma balvu nominācijā “Gada transformators”, bet uzņēmums “Ewart Woods” – nominācijā “Naudas koks”. J. Priedītis stāsta: “No­minācijā “Gada transformators” suminājām pirmsinkubācijas programmas dalībniekus, tos, kuri ideju spēj pārvērst reālā biznesā. Ilze Jansone atnāca ar trim idejām, atrada īsto un pārvērta to biznesā. Mums, inkubatora pārstāvjiem, šāda izaugsme dod vislielāko prieku. Savukārt “Ewart Woods” ir īpašs stāsts, tas ir uzņēmums, kas rada produktu ar augstu pievienoto vērtību. Gandrīz visa produkcija tiek eksportēta, viņi atraduši pārdošanas kanālus, kas citiem šķita nereāli, pierādījuši, ka, mērķtiecīgi strādājot, var sasniegt labus rezultātus.”

Stāstot par iecerēm, J. Priedītis norāda, ka šobrīd tiek izvērtēti visi inkubācijas dalībnieki, pārskatīti rezultāti, iespējams, kādam inkubators būs jāpamet, lai atbrīvotu vietu jaunajiem, jo pavasarī būs kārtējā uzņemšana.

“Lai gan vēl nav zināms, cik vietu būs brīvas, jau skaidrs, ka 1.martā sāksies pieteikumu pieņemšana gan pirmsinkubācijai, gan inkubācijai. Gribam būt pieejami, lai iespējami vairāk uzņēmīgu cilvēku varētu izmantot šo iespēju. Interesentiem jāseko informācijai, taču potenciālie klienti var arī jau iepriekš atbraukt, izrunāties, noskaidrot nepieciešamo, lai varētu nākt pie mums jau iespējami labāk sagatavojušies. Konsultācijas sniedzam visa gada garumā,” saka J. Priedītis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi