Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Spārē top infrastruktūra jauniem sociāliem pakalpojumiem

Monika Sproģe
00:00
06.03.2020
1
Din Spare1 1

Amatas novada pašvaldība ir noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par deinstitucionalizācijas plāna īstenošanu Spārē. Viss jāizdara 18 mēnešos, un patlaban darbi norit pēc plāna.

Amatas novada pašvaldības projektu vadītāja Zane Pīpkalēja pastāsta, ka projekta ietvaros tiks izveidots sociālās rehabilitācijas centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, viņu likumiskajiem pārstāvjiem, kā arī dienas aprūpes centrs pilngadīgajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Jaunizveidotajā centrā būs pieejamas speciālās darbnīcas desmit pieaugušajiem. Tāpat blakus ēkā tiks izveidoti grupu dzīvokļi.

“Paredzam izveidot normatīviem atbilstošus desmit grupu dzīvokļus pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Dienas aprūpes centrā paredzētas 12 vietas. Lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varētu pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku un pilnveidot savas prasmes, tiks ierīkotas specializētās darbnīcas,” informē projektu vadītāja.

Vidzemes plānošanas reģions ir izstrādājis deinstitucionalizācijas (DI) plānu, un, izpētot situāciju, aplēsts, kurās vietās reģionā veidot īpašos centrus. “Spārē ir gan piemērota infrastruktūra, gan ilggadējas iestrādnes, kas kalpos turpmākai attīstībai,” skaidro Z. Pīpkalēja.

Pašvaldības, kas šajā plānā bija iekļautas, varēja pretendēt uz Eiropas finansējumu noteiktiem būvniecības darbiem. Pašlaik Spārē darbi norit trīs ēkās. “DI pamatdoma ir radīt infrastruktūru pieaugušiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai palīdzētu viņiem integrēties sabiedrībā. Viņi te gan dzīvos, gan strādās. Esam iecerējuši, ka speciālajās darbnīcās lielākā uzmanība tiks pievērsta lauksaimniecībai. Nākotnē iecerēts, ka jaunā kopiena pati audzēs dārzeņus: lociņus, gurķus, tomātus un citas pieprasītas kultūras. Izaudzēto viņi realizēs gan savam pašpatēriņam, gan pārdos vietējiem ēdinātājiem. Pieredze rāda, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir ļoti čakli un rūpīgi veic ikdienišķus saimniecības darbus. Protams, katrs pēc savām spējām un prasmēm,” stāsta Z. Pīpkalēja.

Projektu vadītāja informē, ka būvdarbi tika uzsākti decembrī un līdz šim ziema bijusi labvēlīga. Darbi rit raiti, un būvniekiem nav bijusi nepieciešamība ņemt tehnisko pauzi. “Aizvadītajā nedēļā jau svinējām spāru svētkus, un tagad jau redzams, ka notiek pirmie ēkas ārsienu siltināšanas darbi,” stāvot pie jaunceltnes, paskaidro Z. Pīpkalēja.

Novada Sociālā dienesta vadītāja Vaira Zauere teic, ka šobrīd saskaņā ar DI plānu tiek izvērtētas projekta nosacījumiem atbilstošas personas un tiek noteiktas viņu vajadzības. Cilvēku rotācija aprūpes centrā nav paredzēta. Proti, ja iemītnieku profils atbildīs visām prasībām, cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem Spārē mitināsies pastāvīgi. “Priekšroka tiks dota Amatas novada iedzīvotājiem ar garīga rakstura traucējumiem, taču nepieciešamības gadījumā sadarbosimies arī ar citiem novadiem,” stāsta Sociālā dienesta vadītāja.

V. Zauere klāsta, ka atbilstoši projektam tiks piesaistīti arī dažādi speciālisti: rehabilitalogi, psihologi, fizioterapeiti un aprūpētāji. “Pašlaik grūti apjaust visas vajadzības, tāpēc vispirms jātiek galā ar būvniecību, un tad jau raudzīsimies tālāk. Klienti ir dažādi, un tādas ir arī viņu spējas. Mēs zinām šo cilvēku specifiskās nepieciešamības un saprotam nākotnes izaicinājumus, viegli nebūs. Pozitīvi, ka Spārē jau ir izveidojusies piemērota infrastruktūra, cauri kompleksam neved automaģistrāle, vietējie cilvēki ir saprotoši un bez aizspriedumiem. Tas ir liels pluss gan projekta īstenotājiem, gan cilvēkiem, kuri šeit dzīvos,” saka V.Zauere. Skaidrības labad jāpiebilst, ka šis projekts ir papildinājums Spāres pamatskolas piedāvājumam. Projekta kopējie izdevumi ir 521 820 eiro, no tiem projekta attiecināmie izdevumi ir 373 889 eiro, tai skaitā ERAF finansējums 208 053 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 9833 eiro.

Z. Pīpkalēja uzsver, ka finansējums sociālās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nākotnē gulsies uz valsts un pašvaldības pleciem, kā arī daļēji tiks segts no Eiropas Sociālā fonda budžeta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
57

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
136

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi