Pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšana, ļaujot pulcēties līdz 25 cilvēkiem, veicināja lielāku aktivitāti Lielajā talkā, kas notika 16. maijā. Rīkotāju informācija vēsta, ka Vislatvijas talkā, kas notika jau 13.gadu, bija pieteiktas gandrīz tūkstoš talkošnas vietu, bet droši var teikt, ka darbs notika krietni vien vairākās vietās un objektos.
Lielās talkas valdītāja Vita Jaunzeme atzīst, ka kārtējo reizi pārliecinājusies, cik mūsu tauta ir apbrīnas vērta: “Mēs spējam iedvesmot viens otru uz labiem darbiem. Laikam jau vēlme pēc dzīvošanas sakoptā, skaistā un zaļā valstī ierakstīta mūsu ģenētiskajā kodā. Vēlos vēlreiz pateikties visiem tiem, kuri saprot, ka, sakopjot savu apkārtni, lai varam dzīvot zaļā un ekoloģiski tīrā vidē, mēs labvēlīgi ietekmējam arī savu veselību. Nebiju cerējusi, ka tiks pieteikts tik liels talkas vietu skaits, bet tas liecina, ka spējam izvērtēt, kas ir svarīgi mums visiem kopā.”
Pēdējos gados cilvēki arvien vairāk dodas talkot, īpaši nesludinot, un to apliecināja arī mūsu puses novadu Lielās talkas koordinatori. Jau rakstījām, ka Cēsu novadā darbs notika vairāk nekā desmit vietās, lai gan oficiāli pieteiktas tikai divas talkas. Līdzīgi arī Priekuļu novadā, kur talkas kartē nav neviena ieraksta, bet, kā pastāstīja koordinators Jānis Sirlaks, darbi notika gan sestdien, gan iepriekšējā nedēļā, gan turpināsies vēl šonedēļ: “Cilvēki strādāja dažādos formātos, gan šogad rosinātajās solo vai ģimeņu talkās, bet tagad, kad var pulcēties lielākā skaitā, tiek pieteiktas jau plašākas talkas. Simts maisu izsniedzu pētniecības centra kolektīvam, kuri grib šonedēļ pastrādāt, savas talkas rīkojuši bērnudārzi, citi entuziasti Priekuļos, Liepā, Jāņmuižā. Tie, kuri talko vienmēr, atrada iespēju arī šogad pastrādāt.”
Viņš īpaši uzteic kādu kundzi, kuras īpašumā ir zeme pie stāvvietas ceļa Cēsis – Valmiera malā, kur nogriežas uz Garkalni. Tur viņa katru gadu vāc maisiem atkritumu, ko izmet autovadītāji, tostarp savos apmēram 80 gados veļ laukā no gravas iemestās automašīnu riepas. Šogad ar atkritumiem pielasījusi desmit maisus, izvēlusi 11 riepas.
“Viņa šo vietu kopj katru gadu, diemžēl autovadītāji uzskata, ka tur atkal un atkal var ierīkot izgāztuvi,” stāsta J. Sirlaks. “Ir cilvēki, kuriem būtu vienalga, kas notiek viņu īpašumā, it īpaši, ja veidojas šāda izgāztuve, bet viņai savs īpašums svarīgs, tādēļ katru gadu tur vāc maisu maisus ar atkritumiem.”
Itin kupla talka notika pie Spāres skolas Amatas novadā. Kā pastāstīja iniciatore Rita Bukovska, pirms talkas aptaujājusi skolas kolektīvu, pieteicies 21 talcinieks. Arī “Druva” paviesojās Spārē, un darba apjoms tiešām plašs. Pie skolas veidojas sakopta vide ar Rakstnieku parku, skaistu ūdenskrātuvi. Gar ūdenskrātuves malu daļa talcinieku stādīja pīlādžus un priedes, ko izraka turpat mežā. Taču liels darba apjoms bija atkritumu vākšana graviņā. R. Bukovska pastāstīja, ka paņēmuši simt maisus, pāris stundās tie visi bija piepildīti, bet savākta vien neliela daļa no savulaik tur sagāztiem atkritumiem.
“Vēl kaut ko varbūt paspēsim šajā nedēļā, bet tad saaugs zāle, koki salapos, būs grūti redzēt, turpināsim nākamajā pavasarī. Taču vismaz kādi kvadrātmetri būs kļuvuši tīrāki,” teica R. Bukovska.
Atbalstot Latvijā notiekošo Lielo talku, Amatas novada Spāres muižas kompleksā un Rakstnieku parkā talkoja arī Zemessardzes 27.kājnieku bataljona zemessargi, sakopjot piemiņas vietu 1.pasaules karā kritušajiem karavīriem.
Trīs talkas bija pieteiktas Ieriķos, vienā strādāja Valdis Linde ar ģimeni un draugiem, kopīgiem spēkiem sakopjot Melderupītes gravu gar Miglām.
“Tur gravā kopš 50.gadiem bija mesti atkritumi, ko talkā izdevās savākt,” stāsta V. Linde. “Šo īpašumu nopirkām pirms gada, daudz jau esam vākuši, bet šis bija lielākais savāktais apjoms. No pašvaldības saņemti 50 maisi, visi pilni, un vēl divtik savācām citos maisos. Vēl atjaunojām arī krāsu marķējumus uz kokiem pastaigu takā gar Melderupīti, arī tur savācām vairākus maisus ar atkritumiem. Bet vēl jau tur darāmā daudz, varēsim talkot arī citus gadus.”
Amatas novadā vēl vairākas talkas, tostarp Zaubē, kur pagasta senioru biedrība “Sidrabozols” devās sakopt muižas aleju, kas ved uz baronu kapiem. Kā pastāstīja Gunta Rudmieze, strādājuši 16 talcinieki: “Bija patīkami, ka varam šādi kopā pastrādāt, protams, ievērojot noteiktās drošības prasības. Bet šajā laikā, kad pārsvarā dzīvots pa māju, šī bija ļoti laba pārmaiņa, un laiks pavadīts ar ideju. Tagad ciemiņi, kuri atbrauc uz Zaubi, var priecāties par šo aleju, par visu muižas parku.”
Lai arī Lielās talkas noteiktais datums aizvadīts, sakopšanas un labiekārtošanas darbi daudzviet turpināsies arī šonedēļ.
Komentāri