Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Karstas sarunas par Gauju

Jānis Gabrāns
23:00
17.06.2020
2
Gaujas Apspriede 1

Cēsnieki, kuru īpašumu un dzīvesvieta ir Gaujas apkaimē, interesējas par pašvaldības    Gaujas upes telpiskās attīstības plāna veidošanu un atzīst, ka pašvaldībai par tā tapšanu un apspriešanu vajadzētu aktīvāk informēt iedzīvotājus.

Pagājušajā gadā “Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS” sadarbībā ar Cēsu pašvaldību sāka pētīt Gaujas piekrasti, meklēt risinājumus un gatavot ieteikumus, kā Gauju padarīt tuvāku un pieejamāku iedzīvotājiem un pievilcīgāku tūristiem.

Novada pašvaldības projektu vadītāja Inta Ādamsone, uzrunājot sanākušos, teica, ka plāna izstrādātāji ļoti gribēja satikt iedzīvotājus nevis interneta vidē, bet aci pret aci, lai izdiskutētu šo jautājumu: “Šodien piedāvātais redzējums nav akmenī cirsts, tas ir tikai plānojums. Arī finansējuma tam nav, bet svarīgi, lai būtu gatavs projekts, ja rodas iespēja pieteikties kāda fonda līdzekļiem. Ar šo projektu pasakām, ko gribam, un tad maziem solīšiem ejam uz priekšu.”

“ALPS” ainavu arhitektes Helēna Gūtmane    un Evita Zavadska pastāstīja par līdz šim paveikto. Veikta biotopu apsekošana, ainavas izpēte un vērtējums, upīšu ūdens kvalitātes pārbaude, kā arī sagatavota tūrisma infra­struktūras perspektīvā attīstība.

“Vispirms iepazināmies ar esošajiem dokumentiem, kas attiecināmi uz šo jautājumu, tad braucām un skatījāmies, kas ir dabā, tikāmies ar cilvēkiem, uzklausījām viņu viedokli,” teica E. Zavadska.

Klātesošie gan vēlējās pārliecināties, vai tiešām teritorija ir reāli apsekota, jo gandrīz neviens nebija savā īpašumā ticies ar kādu no pētniekiem. Pašvaldības galvenā teritorijas plānotāja Evija Taurene paskaidroja, ka apsekojumi dabā veikti, bijuši izbraucieni ar velosipēdiem, mašīnu, pētnieki gājuši kājām, runājušies ar satiktajiem cilvēkiem, par to pašvaldība pārliecinājusies.

H. Gūtmane atzina, ka nav būts katrā īpašumā, lai runātu ar ikvienu īpašnieku, bet tāds arī nebija nosacījums: “Mums bija noteikts projekta laiks, kurā izdarījām visu, kas mūsu spēkos. Ja būtu gribējuši tikties ar katru īpašnieku, nebūtu varējuši iekļauties. Tāpēc šodien tiekamies, lai izrunātu neskaidrības, uzklausītu viedokļus. Lai saprastu, vai gribat, lai Gauja ir publiski pieejama, lai šī telpa spēlētu kādu ekonomisku lomu, vai gribat, lai tur būtu tūrisms.”

No vairākiem teritoriju īpašniekiem izskanēja neapmierinātība par nepietiekamo komunikāciju. “Cēsu plosti” pārstāvis stāstīja, ka būtu priecīgs saņemt tālruņa zvanu no pētniekiem un labprāt aizbrauktu, pastāstītu par visu paveikto un iecerēm: “Man nepatīk, ka tikai dažas dienas pirms šīs sanāksmes no paziņām uzzinu par šādu pētījumu, par to, ka notiek apspriešana. Man nav laika nemitīgi sekot informācijai Cēsu mājaslapā, man pietiek citu darbu.”

Viņam piekrita arī Juris Brīkšis, norādot, ka vēlētos, lai pašvaldība ar iedzīvotājiem vairāk runātu: “Nav taču grūti piezvanīt un    informēt, ka notiek šāda izpēte, apspriešana. Šajā gadījumā taču neesam nemaz tik daudzi, bet jautājums svarīgs. Mums katram ir sava vīziju par savu privātīpašumu, arī man. Man gribas tur saglabāt neskartu vidi, kur es, mana ģimene, draugi varam atpūsties klusā, mierīgā vietā, klausoties putnu dziesmās, tāpēc mana vīzija, ka tur garām neved neviena pastaigu taka. Ja tomēr tāda plānota, gribētu zināt, kāda tās kapacitāte, kāda cilvēku plūsma    paredzēta. Protams,    sabiedrības labad esmu gatavs kaut ko mainīt, bet gribas skaidrību, taču šobrīd ir liela neziņa.”

Kristīne Āboliņa interesējās, vai rezultātā taps dokuments ar vietējā likuma spēku, pretējā gadījumā tā ir velti tērēta nauda. Viņasprāt, turpinot pie šī dokumenta strādāt, vajadzētu nonākt līdz kādiem konkrētiem punktiem apbūves noteikumos, kas ir saistoši šai vietai.

Matiass Jansons aicināja saglabāt šajā teritorijā dažādību. Kā publiskā teritorija var palikt Žagarkalna kempings, Cīrulīšu dabas takas, kur cilvēki iet pastaigāties, kur takas tiek uzturētas, zari apzāģēti.

“Jautājums, vai visur vajag tādu kārtību,” teica M. Jansons. “Saglabājot vairāk neskartu vietu, mēs iegūsim vairāk. Vai mums vajag kā citviet Eiropā, kur vairs nav nevienas dabīgās ainavas upju krastos, kur viss tikai publiskais lietošanai? Varbūt kādam tas liekas labi, bet ir taču cilvēki, kuri meklē klusas vietas pastaigām, kur meditēt. Domāju, Cēsīm vajadzētu saglabāt arī šādu neskarto dabu.”

Inta Ādamsone pēc sanāksmes atzina, ka tikšanās devusi daudz vielas pārdomām un darbs pie šī plāna, šķiet, ir tikai sākumceļā: “Arhitekti no “ALPS” savu darbu beiguši, projekts teorētiski beidzies, bet    darbs vēl turpināsies ilgi. Šodien pašvaldības attīstības komisijā pārrunāsim    iedzīvotāju sanāksmē dzirdēto, bet    tikšanās ar iedzīvotājiem būs vēl vairākas reizes, jo sapratām, ka svarīgi šo jautājumu izdiskutēt iespējami plašāk. Patīkami, ka uz šo sanāksmi ieradās tik daudzi, varbūt kādu aizmirsām informēt, bet sarunas turpināsies un iedzīvotāju vēlmes tiks ņemtas vērā. Sapratām, ka cilvēki grib saglabāt kluso zonu, un to arī ņemsim vērā. Tūristi atradīs vietas, kur braukt, staigāt, mums svarīgi, lai iedzīvotāji būtu apmierināti, lai viņi te justos labi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
117

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi