Cēsnieks Viesturs Miķelsons stāsta, kā vasarā ar draugiem devušies izklaides braucienā ar plos-tu pa Gauju, kas beidzies visai amizanti.
“Plosts bija 18 kvadrātmetrus plašs, uz tā bijām 20 cilvēki. Sākumā cepām desiņas, rāvām jokus un mazliet iedzērām. Pirmās dienas vakarā jau bijām nedaudz “iesiluši” un pamazām sāka parādīties katra patiesā daba. Kā saka, ierunājās alkohols. Rezultātā izcēlās pat neliels strīds draugu starpā, un viens no draugiem uzmeta lūpu pavisam. Situācija neapskaužama – Gaujas vidū nevari vienkārši pagriezties un aiziet, ja gribas pabūt vienam. Bet te pēkšņi viens čoms sāka likt savas mantas melnā maisā un, pārmetis maisu pār plecu, ielēca upē, lai dotos krastā. Skats bija diezgan kuriozs. Cilvēks puspeldus, pusbrišus pieveica Gauju, nezināmā vietā nonāca krastā un vēlā vakara stundā zvanīja paziņām, lai brauc un meklē viņu kaut kur mežmalā,” stāsta Jānis, norādot, ka nekad nevar līdz galam pazīt draugus un būt drošs par viņu izstrādātajiem jokiem. Kā arī pierādās – alkohols ir iemesls nesaskaņām un reizē parāda cilvēku patieso dabu.
Komentāri