Nodarbināto algas apmērā pēdējo mēnešu laikā ir vērojamas dramatiskas izmaiņas, analizējot dienesta informāciju, secinājis Valsts ieņēmumu dienests (VID). VID rīcībā esošā statistika par algām Latvijā strādājošajiem liecina, ka 2008.gada sākumā valstī bija reģistrēti 1039 darba devēji, kas algās darbiniekiem maksājuši vairāk nekā 1000 latus, tādējādi tur nevajadzētu būt maksājumiem aploksnēs. 2008.gada laikā šo darba devēju skaits pakāpeniski pieauga, taču šā gada februārī to skaits ir samazinājies līdz 994 un ir zem pagājušā gada februāra līmeņa. Algu skalā no 500 līdz 1000 latiem pērn februārī maksājuši 3 800 darba devēji, 2008.gada laikā to skaits pieaudzis līdz 4000, bet šogad samazinājies līdz 3 100 un ir zem pērnā gada februāra līmeņa. VID uzsver, – ja vēl 2008.gada decembrī 306 000 jeb 34% no visiem nodarbinātajiem saņēma algu, kas bija lielāka par 500 latiem, tad tagad Latvija ir atgriezusies 2007.gada septembra līmenī un šādas algas saņem aptuveni 240 000 jeb 28% no februārī nodarbināto skaita. 2008.gada februārī 11% nodarbināto vidējā darba alga bija zem minimālās algas, bet šā gada februārī šādas algas ir jau 16% nodarbināto. VID atzīmē, ka šo rādītāju ietekmējušas arī nepilnās darba slodzes. VID izskata, ka cīņā pret algu maksāšanu aploksnēs pēdējos trīs gados bija sasniedzis vērā ņemamus rezultātus – 2006.gadā VID bija panācis, ka tiek legalizēti gandrīz 34 000 strādājošo, 2007.gadā savu darbību legalizējuši 30 000, bet 2008.gadā – 9000 strādājošo. To ir darījuši uzņēmēji, kurus VID bija varējis pārliecināt ar preventīvām metodēm. “Šobrīd tādu uzņēmumu ir atlicis maz. Taču šī brīža rādītāji rāda, ka atkal esam atgriezušies pagājušā gada februāra situācijā, un, protams, sliktā ekonomiskā un sociālā situācija tam ir galvenais iemesls,” atzīmē VID. VID situācijas raksturošanai min gan izmaksāto algu apjoma dinamikas svārstības, gan nodarbināto skaita izmaiņas pēc datiem šā gada februārī. Šis skaits, salīdzinot ar 2008.gada februāri, 2009.gada februārī ir samazinājies par 88 900 personām. LETA
Komentāri