Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Zaļā gaisma deg optimisma ielā

Druva
15:25
12.06.2009
15

SIA “Straupes narkoloģiskā slimnīca” direktors un rakstnieks Edmunds Rudzītis, kurš pats sevi dēvē arī par pseidofilozofu, pēc ilgāka pārtraukuma izdevis savu trešo grāmatu “Straupes skiču burtnīcas”, īsprozas kopkrājumu, kurā iekļautas iepriekšējās grāmatās publicētie darbi un virkne jaunu domu uzzibsnījumu. “Druva” ar grāmatas autoru devās uz sarunu par dzīvi. Par dzīvošanu. Par to, kas mēs esam un kam ticam.

– Pēc vairāku gadu pārtraukuma esat pievērsies atkal literatūrai un izdevis grāmatu.

– Jaunajā izdevumā ir kaut kas no manas pirmās un otrās grāmatas. Arī kaut kas no avīzēs publicētā un kaut kas jauns. Esmu rakstījis miniatūras, stāstus, pastāstus, aprakstus… Gribēju izlaist kaut ko viendabīgāku. Un tā nolēmu savākt izkaisītās miniatūras.

– Jūs esat ārsts. Kas jūs mudinājis izpaust sevi literārajā jomā?

– Laikam jau pati dzīve. Bet galvenais stimuls ir cilvēka mirstība. Visi vēlamies kaut ko pēc sevis šajā pasaulē atstāt – gleznas, dzejoļus, dziesmas, fotogrāfijas vai bērnus. Cilvēki savus vārdus ieskrāpē pat klintīs, pabraucot pa Gauju, var redzēt, ka daži vārdi tajās ieskrāpēti pirms 50, simts vai vairāk gadiem. Cilvēks, apzinoties savu mirstību, vēlas realizēties. Imantam Ziedonim ir skaists dzejolis – viņš iet pa ceļu gar Murjāņiem uz Raganu, tur gar ceļmalu aug vītoli kā senču bārdas. Viena koka lapotne viņam izskatās pēc Kronvalda Ata bārdas, cita pēc Krišjāņa Barona… Un noslēgums dzejolim ir tāds – kad mēs nomirsim, cik daudziem no mums paliks bārdas no zemes laukā? Tā ka nāve ir liels stimuls. Būtu priekšā mūžība, visu varētu atlikt uz rītdienu. Angļi jau smejas, ka visgarākā diena mūžā ir rītdiena – rīt ies pie friziera, pie zobārsta, tīrīs māju, apciemos draugus un ko tik vēl ne.

Bet jāsaka, katrs esam vienreizējs eksemplārs. Nekad uz šīs zemes nav dzīvojis un nedzīvos tāds cilvēks kā es, jūs vai kāds cits. Klonēšana ir muļķības. Jā, var klonēt miesu, bet ne dvēseli. Dvēsele veidojas no tā, ko mums māte, tēvs, vecvecāki iemāca, kādi ir mūsu draugi, skolotāji. Taču runājot par dzīvi, jāsaka – jau senie grieķi postulējuši, ka cilvēkam viena trešdaļa dzīves jāvelta pašam sev un savām interesēm – makšķerēšanai, gleznošanai, kāršu spēlei vai kam citam. Otra trešdaļa- ģimenei un dzimtai, bet trešā – savai tautai un valstij – jākaro, jāstāda meži vai jāraksta grāmatas. Tikai tad cilvēks var uzskatīt, ka nodzīvojis pilnvērtīgu mūžu.

– Jums būs izdevies dzīvi nodzīvot, ievērojot šo sengrieķu gudrību?

– To jau kāds izsvērs pastarā tiesā uz tiem svariem, bet lielos vilcienos- jā. Esmu pietiekami daudz laika veltījis sev un saviem vaļaspriekiem, esmu izaudzinājis četrus bērnus. Strādājis gan par pagasta priekšnieku, gan 40 gadus ārsta darbam sevi veltījis. Esmu kaut ko arī uzrakstījis. Ar savām rokām izslaucis nezin cik tonnu piena, nopļāvis neskaitāmus siena vālus. Ja visu saskaita kopā, esmu visu ko dzīvē darījis.

– Vai neesat domājis uzrakstīt grāmatu, kurā būtu apkopota medicīnā gūtā pieredze, redzētais, justais, līdzi izdzīvotais?

– Diezin vai. Alkoholisms kā problēma ir vismaz desmittūkstoš gadu sena. Kopš laika, kad Vidusjūras un Melnās jūras baseinā cilvēki iemācījās lipināt māla krūkas un tajās raudzēt vīnu. Jā, gadu tūkstošu laikā aristoteļi, hipokrāti un konfūciji ir secinājuši, ka šī problēma ir neatrisināma. Tās pašas cilvēku dažādības dēļ. Cilvēki nav alvas zaldātiņi. Visi nav gudri, skaisti, mērķtiecīgi vai morāli noturīgi. Vienai sabiedrības daļai, ja atņemtu alkoholu, tas būtu sadisms. Jo viņiem nav citu vērtību. Liene Lote Grizāne, “Druva” Visu interviju lasiet laikrakstā “Druva” šodienas numurā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
40

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
313

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
108

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
527

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi