Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Pa zaļo dzelzceļu kājām, ar velo vai zirgu

Sarmīte Feldmane
00:00
30.11.2020
8
Ievalca Upites Sakopsanas Talka 1

Bijušais dzelzceļš no Ieriķiem līdz Gulbenei šovasar kļuvis pazīstams Latvijā. Zaļos dzelzceļus – bijušās dzelzceļa līnijas – labprāt izmanto velotūristi, pa tām kājāmgājēji dodas garos pārgājienos.

“Visu laiku medijos skanējis, ka mums nekā nav. Lūk, igauņiem ir tas, vēl kādā valstī kas cits, tikai ne Latvijā. Diemžēl tā mēdza teikt arī tūrisma nozares pārstāvji. Šovasar daudzi ieraudzīja Latviju. Mums ir viss, kas var kādu interesēt. Pēdējos gados ir tik daudz izveidots, vajag daudzus gadus, lai visur pabūtu. Latvijā iezīmējas arī Santjago ceļš,” saka Vid­zemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts.

Neizmantoto dzelzceļa līniju “Latvijas dzelzceļš” uz patapinājuma līguma pamata nodevis pašvaldībām un “Zaļo ceļu asociācijai”. Uzturēšana ir pašvaldību ziņā, bet par tūrisma infra­struktūru domā asociācija.

“Kaut par to, kā izmantot šo zaļo dzelzceļu, nedomāsim, to tāpat izmantos, bet nevarēs kontrolēt. Protams, kad sākās darbi, daudzi vietējie bija uztraukušies, ka vairs nedrīkstēs pa to braukt, ka kaut ko ierastajā kārtībā ierobežos. Tā nav, bet ir ieguvums, proti, garām brauks tūristi. Kur cilvēki, tur iespējas,” pastāsta R.Sijāts.

Agrākos gados pamazām veidota infrastruktūra. Daudz darījusi Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novadu pašvaldība, arī iedzīvotāji. Pie Gulbēres ezera un Dzērbenes stacijas ierīkota atpūtas vieta, pieejama informācija par apkārtni, bet asociācija veikusi maršruta marķēšanu. “Ir prieks darīt, ja ir atbalsts. Dzērbenieši piedalās sakopšanas talkās, līdzdarbojas,” teic R.Sijāts. Pie Gulbēres ezera tek Ievalčupīte, dzelzceļa uzbērums ir vairākus desmitus metru. Lejup uz upīti un vēsturisko caurteku ved kāpnes. “Apkārt viss bija ieaudzis krūmos. Tagad iztīrīts. Dzērbenieši arī iztīrīja taku gar upīti, un tagad pa to var aiziet līdz Brenkūža ezeram.”

Asociācija, piesaistot ”Leader” finansējumu, piecos dzelzceļa posmos veikusi tīrīšanu. “Vislie­lākais prieks daudziem ir par atjaunoto dzelzceļa tiltu pār Gauju Jaunpiebalgā. Tas bija bīstams, kā teica kāds jaunpiebaldzēns, pat suns negājis pāri. Šī gājēju-velo laipa pār Gauju ir svarīga vietējiem,” stāsta R.Sijāts.

Zaļā dzelzceļa malā atrodas “Lielkrūzes”. Zaļais dzelzceļš un tūristi ir gan apgrūtinājums, gan iespējas,” saka saimniece Va­lentīna Dolmane un piebilst, ka uzbēruma malā atrodas saimniecības zivju dīķis, ganības un nāksies kaut ko mainīt saimniekošanā. “Prieks par pievilcīgo ainavu, kas redzama pēc attīrīšanas. Tiltiņš pār Gauju ir ieguvums visiem,” vērtē jaunpiebaldzēniete un atzīst, ka grūti paredzēt, cik liela būs tūristu plūsma. Šovasar daudzi interesējušies par iespējām pārnakšņot, bet saimniecība var piedāvāt vien telšu vietas.

Jau agrākos gados raizes apkārtējiem un zaļā ceļa apsaimniekotājiem sagādāja kvadraciklisti, motociklisti. “Ceļš paredzēts velosipēdistiem, kājāmgājējiem un jātniekiem. Arī kopā ar pašvaldību domāts, kā apturēt šos braucējus, viņi izārda ceļu,” stāsta V.Dolmane. Pirms gadiem pretim savam īpašumam, kur netālu ir dabas liegums, viņa ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju kā šķēršļus uz ceļa salika akmeņus. Naktī tie ar tehniku tika novākti.

“Esam domājuši par barjerām konkrētās vietās. Ja kādam vietējam jābrauc ar mašīnu, sazinoties ar pašvaldību, to var darīt. Posmos, kur malā nav māju, arī notiek braukšana un ceļa izdangāšana,” saka R.Sijāts un uzsver, ka zaļā ceļa uzturēšana nav dārga, vien jāpļauj. Greiderēšana, ja pa to brauc motorizētais transports, noteikti būtu dārgāka.

R.Sijāts atzīst, ka ceļotājiem ir svarīgi iespējami vairāk redzēt. Tāpēc tiek domāts par lokiem, kurus velobraucējs vai kājāmgājējs varētu izmest. “Aktīvajam tūrismam piedāvājam maršrutu “Vidzemes augstiene”- Jaunpie­balga – Vecpiebalga – Ineši– Ju­murda – Ērgļi. No Jaunpiebalgas uz Gulbeni, vēl arī Madonu. Bija doma par maršrutu līdz Vidzemes šosejai, tam madonieši nepiekrita,” pastāsta R.Sijāts un uzsver, ka asociācija tūrisma nozari vērtē vismaz reģionālā mērogā un plašāk. Diemžēl ļoti maz ir pašvaldību, kuras skatās kaut nedaudz tālāk par savām robežām, bet tūristam robeža nav svarīga.

“Daudzi jautā, cik tad braucēju un gājēju pa zaļo dzelzceļu ir. Varēsim pateikt precīzi, jo pie Amatas un ”Lielkrūzēs” tiks uzlikti skaitītāji,” stāsta R.Sijāts, piebilstot, ka ar tiem nevarēs saskaitīt jātniekus. Lietuvā, Igau­nijā populāras kļūst jātnieku sacensības pa zaļajiem ceļiem. Treniņi jau bijuši Limbažu un Ainažu pusē, izrādīta interese arī par zaļo ceļu Ieriķi – Gulbene.

R.Sijāts pastāsta, ka tūristi aizvien vairāk vēlas pabūt vēsturiskās vietās, un Cēsu apkaimē tās noteikti saistās ar brīvības cīņām. “Tādi maršruti ir pieprasīti, tāpat kā nacionālo partizānu cīņu vietas, militārais mantojums,” bilst R.Sijāts un pastāsta, ka pērnvasar kopā ar kājāmgājēju žurnāla žurnālistiem no Nīderlandes daudz taku, vietu izstaigāts. Viesi nakšņoja Cēsīs. Rakstā žurnālā bija nedaudz par pārgājieniem, bet lielāko daļu aizņēma stāsts par “Sirdsapziņas ugunskuru”, čeku. “Bija jāraksta par kājāmgājēju maršrutu… Tas pierāda, kas ieinteresē, kas kļūst var svarīgāko. Arī mums jādomā no dažādiem skatupunktiem, jāsaprot, kas cilvēkiem var būt svarīgs, kas var ieinteresēt, lai viņš par to stāstītu citiem un dzirdētais savukārt mudinātu viņus braukt uz Latviju,” pārdomas izsaka R.Sijāts. q

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
16

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
48

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
87

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
103

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
9
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi