Cēsu vēstures un mākslas muzeja darbinieki, pārskatot muzeja gleznu krājumu, izstādei „Ziemas dārzs” izvēlējušies arī nelielu
ziemas ainavu, par kuras autoru līdz šim nekas nebija zināms.
Izstāžu nama gaismās un
mākslinieku klātbūtnē dzimusi sensacionāla doma – gleznas autors, ļoti iespējams, ir Irbīte,
Latvijas starpkaru periodā populārais, talantīgais
mākslinieks Voldemārs Irbe.
Māksliniece Laila Balode, kura pētījusi mākslinieka rokrakstu, muzeja fondos glabātajā nezināmā autora darbā – uz melna fona meistarīgi uzgleznotajā nomaļajā ainavā, atrod daudz līdzību. Taču droši apgalvot par negaidīti atklājušos autorību varēs tikai tad, ja notiks
ekspertīze. Pieturas punkti ir arī kartona otrā pusē uzrakstīts gada skaitlis – 1937. Tajā gadā zīmējumu viena kundze dāvinājusi otrai.
Irbīte bija pirmais gleznotājs Latvijā, kurš nopietni pievērsās pasteļglezniecībai.
Galvenokārt
gleznojis ainavas,
pilsētas nomaļu skatus, arī portretus. Viņa darbiem raksturīgs ekspresīvs kompozīcijas un krāsu risinājums.
Irbīte radījis dažāda lieluma darbus, arī tikai 3×4 cm lielus. Visu
viņš atdevis par dažiem santīmiem, „ko kungiem nebūtu žēl”, vai arī gluži par velti. Tāpēc to, cik darbu
Irbīte uzgleznojis, nav iespējams pateikt. mākslinieks gleznojis tikai uz melna papīra, kas ļāvis izcelties spožajiem krāsu akcentiem. Viņš izmantojis arī melno jumta papi un smilšpapīru.
Sabiedrībā Irbīte bija
populārs ar savu ekscentrisko izskatu un uzvedību. Par viņu stāsta, kā par cilvēku ar garu, neķemmētu bārdu un matiem,
vienmēr staigājam basām kājām, arī ziemā. Viņam vienmēr mugurā
bijis
mētelim līdzīgs apģērba gabals ar daudzām kabatām. Viņš uzturējies
ielas malā, zīmējot ar
paštaisītajiem krītiņiem, sēžot kājas zem sevis sakrustojis. Irbītis apgalvojis: „Ja kājas ir basas un aukstas, tad galva ātrāk strādā.“ Noskrandušais Irbīte gleznojis milzīgos ātrumos un apjomos.
Par Voldemāru Irbi saglabājies
maz faktu, vairāk leģendas un nostāsti. Mākslinieks
20.-30.gadu Rīgā bijis neatņemama pilsētas ainavas sastāvdaļa. Brīvības ielā pie Dailes teātra redzama skulptūra, kas par to atgādina.
Cēsu Vēstures un mākslas muzejā jau ir viena Irbītes glezna.
Mairita Kaņepe
Komentāri