Šogad biezā sniega dēļ meža dzīvnieki biežāk nekā parasti uzturas autoceļu tuvumā, tādēļ autobraucējiem jābūt saudzīgiem pret meža dzīvniekiem un piesardzīgiem, jo šādas izmaiņas dzīvnieku uzvedībā var apdraudēt satiksmes drošību uz Latvijas autoceļiem.
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības, saziņas un kontroles nodaļas speciāliste Rita Jakovļeva informēja, ka pēdējā laikā novērotas situācijas, kad uz autoceļiem vai tiešā to tuvumā biežāk nekā parasti uzturas meža dzīvnieki, kas no automašīnām nebaidās un nebēg. Visbiežāk tie ir staltbrieži un stirnas.
Šādas dzīvnieku rīcības galvenais iemesls, visticamāk, ir apgrūtinātā pārvietošanās pa biezo sniega segu. Meža zvēri aizvien biežāk izvēlas pārvietoties un atpūsties vietās, kur sniega ir mazāk. Pašreizējos apstākļos visbiežāk tie ir tīrīti, izbraukāti ceļi un teritorijas apdzīvotu vietu tuvumā.
Dabas aizsardzības pārvaldes Teiču dabas rezervāta administrācijas vecākais inspektors Andris Avotiņš vēstīja, ka Krustkalnu dabas rezervātā, pabraucot pa meža ceļiem, novārgušas stirnas nav retums. Tās pat nevēlas un nespēj nokāpt no ceļa, palaižot automašīnas garām, piespiedušās turpat pie ceļmalā sastumtā sniega vaļņiem. Pat aļņi, lai gan būdami lieli dzīvnieki, izmanto tīrītos ceļus. Tāpat iespējamais iemesls zālēdāju biežākai sastapšanai uz ceļiem vai to tuvumā, ir uz ceļa izkaisītā sāls, kas dzīvniekiem garšo.
Tāpat Dabas aizsardzības pārvalde aicina visus suņu īpašniekus, īpaši mazpilsētās un lauku teritorijās, turēt suņus pavadā, nelaist brīvsolī un neļaut tiem dzenāt meža zvērus, jo ik gadu klejojoši vai brīvsolī palaisti suņi apdraud apkārtnē mītošās stirnas. Vissliktāk stirnām klājas tieši apstākļos, kad laukus klāj bieza sniega sega un nereti veidojas sērsna, kas apgrūtina stirnu pārvietošanos. Šādos apstākļos suņi tās spēj viegli panākt un saplosīt.
Tāpat kā katru gadu, arī šogad konstatēti vairāki gadījumi, kad suņi meža dzīvniekus saplosījuši līdz nāvei, stāstīja Jakovļeva.
Pēc Avotiņa teiktā, šoziem stirnu mirstība būs liela. Krustkalnu dabas rezervātā pirmā mirusī stirna atrasta 21.janvārī. “Stirna nebija klaiņojošo sugu sakosta, bet gan vienkārši saritinājusies zem eglītes un aizmigusi. Taču meža dzīvnieku bojāeja bargā ziemā nav uzskatāma par katastrofu. Pēdējos gados novēroto bezsniega ziemu dēļ stirnas bija savairojušās tādā skaitā, kas ievērojami pārsniedz dabisko ietilpību gan barības, gan teritorijas ziņā. Lai arī šoziem, visticamāk, aizies bojā daudz vājāko dzīvnieku, kopumā stirnu populācija kļūs izturīgāka, bet ar kritušajiem dzīvniekiem barosies kraukļi, jūras un klinšu ērgļi, kā arī citi plēsīgie putni un zvēri,” stāstīja Teiču dabas rezervāta administrācijas vecākais inspektors.
Ne tikai meža zvēriem, bet arī putniem klājas grūti šajā bargajā ziemā. Novērots, ka jau sākusies pastiprināta nakts plēsīgo putnu – pūču mirstība. Apdraudēta ir Latvijā visbiežāk sastopamā meža pūce, jo cauri dziļajai sniega segai pūces nespēj noķert barības objektus – sīkos peļveidīgos grauzējus, tādēļ tās koncentrējas pie ceļiem un nereti naktīs starmešu gaismā apžilbst un tiek notriektas.
Speciālisti norāda, ka gan meža dzīvnieku, gan putnu piebarošana ir pozitīvs aspekts, taču ir svarīgi atcerēties, ka zvēru piebarošana noteikti ir jāturpina visas ziemas garumā, pretējā gadījumā piebarotie dzīvnieki, nesagaidot kārtējo barības devu, var aiziet bojā.
Pēc LETA
Komentāri