Sagaidāms, ka bezdarba pieauguma temps stabilizēsies aptuveni šā gada vidū, sasniedzot 23% līdz 24%, un gada beigās varētu sākt lēnām samazināties,” prognozēja “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Gada beigās bezdarbnieku skaits samazināšoties gan emigrācijas, gan ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvara kāpuma iespaidā.
Tāpat viņa norāda, ka situācijas uzlabošanās eksportējošos sektoros nevarēs ātri atspoguļoties darba tirgus statistikā. “Lai gan ārējais pieprasījums atveseļojas un arī mūsu eksports sāk augt, konkurētspējas ieguvumi līdz šim bija lielākoties balstīti uz darba vietu samazināšanu. Nodarbinātības atgūšanās būs iespējama, tikai kāpinot ražošanas apjomus, tādējādi radot jaunas darba vietas. Lai to panāktu un noturētu, ir nepieciešama turpmāka ražīguma izaugsme, kas arī palīdzēs atjaunot konkurētspēju,” pārliecināta ir ekonomiste.
Viņasprāt, valsts ir spējīga palīdzēt darba tirgus atlabšanai, gan uzlabojot biznesa vidi un mazinot administratīvus šķēršļus uzņēmumiem, gan pārskatot nodokļu politiku un uzlabojot Eiropas Savienības fondu apguvi.
Vēl viens svarīgs faktors ir nodarbinātības politika – pašlaik tā ir pārsvarā balstīta uz prasmju un zināšanu saglabāšanu un attīstīšanu, tomēr, ja cilvēkam nav iespējas atrast darbu, no tās nav daudz labuma, saka Strašuna, piebilstot, ka ir jāsāk domāt arī par to, kā valstī izveidot jaunas darba vietas. Tas savukārt saistīts ar investīciju ieplūdi, jo Latvijas kredītreitingu uzlabošana un atbildīga fiskālā politika palīdzētu Latvijai izskatīties pievilcīgāk investoru acīs.
Kā ziņots, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, samazinājies par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kopumā valstī bija nodarbināti 932 600 cilvēku, kas ir 52,2% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tikai 4,1% no tiem dažādu iemeslu dēļ (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības) nestrādāja.
Tāpat apsekojuma rezultāti liecina, ka 2009.gada ceturtajā ceturksnī Latvijā bija 229 400 darba meklētāju jeb 19,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā palielinājies, salīdzinot gan ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 118 700 cilvēku, to īpatsvars bija 9,9%, gan 2009.gada trešo ceturksni, kad darbu meklēja 214 900 cilvēku un to īpatsvars bija 18,4%.
69 300 jeb 30,2% no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies vairāk nekā divas reizes – par 41 100 cilvēkiem
CSP apsekojuma laikā atlasīja 6000 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7800 cilvēkus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri