Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Ekonomists: Īsā laika periodā ekonomika spējusi sabalansēt savas iespējas

Druva
15:49
05.03.2010
13

Ļoti īsā laika periodā Latvijas ekonomika no pārmērībām ir spējusi sabalansēt savas iespējas, komentējot 1,25 miljardu latu pārpalikumu Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, sacīja “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Kārtējais maksājumu konts parāda, kāda ir valsts spēja ģenerēt tekošos ienākumus salīdzinājumā ar izdevumiem pret nerezidentiem. “Ja esam sabalansējuši izdevumus ar ieņēmumiem pret pārējo pasauli, tad pašreizējā aktualitāte ir spēja pildīt iepriekšējo gadu uzņemtās saistības gan pret nerezidentiem, gan rezidentiem, īpaši situācijā, kad jaunu investīciju piesaiste ir apgrūtināta,” norāda Gašpuitis.

Ekonomists brīdina, ka ilgākā termiņā ir vēl daudzi izaicinājumi ekonomikas sabalansēšanai. “Pirmkārt, nāksies apmaksāt saistības, kas nozīmē, ka jostu savilkšanai jāturpinās. No tās varēs izvairīties, tikai palielinot preču un pakalpojumu eksportu, kā arī atjaunojot investīcijām labvēlīgu vidi,” uzsver ekonomists.

Viņš skaidro, ka, lai celtu iedzīvotāju dzīves līmeni, prātīgi saimniekojot, iespējams dzīvot arī ar nelielu tekošā konta deficītu, bet tad ir jābūt atbilstošai valsts makroekonomiskajai politikai, kas nodrošina stabilu finansējumu investīciju veidā.

Gašpuitis paredz, ka 2009.gada tendences maksājumu bilancē turpināsies arī šogad, pieļaujot, ka, neskatoties uz lielo pārpalikumu kārtējā maksājumu kontā, reālais pārpalikums ir ievērojami mazāks.

Eksperta skatījumā, uzlabojums Latvijas kārtējo maksājumu kontā veidojas vairāku krīzes diktētu faktoru rezultātā. Piemēram, pērn iespējas finansēt patēriņu uz parāda strauji izsīka, arī ienākumi ruka. Latvijā tas notika straujāk nekā korekcijas ārējos tirgos. Rezultātā samazinājās iztrūkums preču tirdzniecības bilancē. Arī kārtējie pārvedumi, kas tiek saņemti no rezidentiem, esot bijis ievērojams finanšu avots ekonomikai.

Viņš skaidro, ka pārpalikumu tekošajā kontā uz augšu ievērojami ceļ ienākumu konts. To lielā mērā uzlabo investīciju uzņēmumu zaudējumi, kas neveido tiešu naudas plūsmu. Tādēļ šo pozitīvo efektu Gašpuitis vērtē piesardzīgi, jo zaudējumu “lauvas tiesu” veido banku uzrādītie zaudējumi. “Šogad zaudējumu apmērs būs mazāks, līdz ar to sagaidāms, ka arī Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums būs mazāks,” prognozē ekonomists.

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums 2009.gadā sasniedza 1,25 miljardus latu jeb 9% no IKP, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Tajā skaitā ceturtajā ceturksnī tekošā konta pārpalikums bija 12% no IKP, turklāt preču un pakalpojumu kopējā bilance bija pozitīva. Ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes Latvijā ceturtajā ceturksnī noteica banku ieguldījumi pašu kapitālā, kas sedza zaudējumus. Tiešās investīcijas tika saņemtas arī lauksaimniecībā un apstrādes rūpniecībā.

Neto ārējais parāds nominālā izteiksmē 2009.gada ceturtajā ceturksnī samazinājās no astoņiem miljardiem latu līdz 7,5 miljardiem latu, taču attiecībā pret IKP gandrīz nemainījās un saglabājās 56% robežās. Nominālo samazinājumu noteica privātais sektors, galvenokārt bankas, atmaksājot ilgtermiņa parādus un tirdzniecības kredītus, kā arī izvietojot līdzekļus īstermiņa ārvalstu aktīvos. Valdība aizņēmumu no Pasaules Bankas izvietoja LB, tāpēc tas neietekmēja neto ārējo parādu, toties bruto ārējais parāds pieauga līdz 154% no IKP.

LB prognozē, ka, atsākoties tautsaimniecības izaugsmei un saglabājoties tekošā konta pārpalikumam, ārējā parāda slogs var strauji samazināties, sevišķi, ja liela daļa no attīstībai nepieciešamā kapitāla tiks piesaistīta tiešo investīciju veidā pašu kapitālā. Stabilizējoties situācijai banku sektorā un mazinoties ar finanšu resursu termiņstruktūru saistītiem riskiem, lielāku nozīmi ārējā parāda vērtējumā iegūst neto ārējais parāds, kura slogs straujā tautsaimniecības krituma laikā nav audzis.

“Tautsaimniecības attīstībai nepieciešama uz finanšu ilgtspēju, nodarbinātības veicināšanu un eksporta attīstību vērsta konsekventa, saprotama fiskālā politika,” uzskata LB, jo, pirmkārt, tā mazinātu galvenos Latvijas tautsaimniecības attīstības kavēkļus – ierobežoto finansējuma pieejamību privātajam sektoram, kā arī augsto bezdarbu. Otrkārt, tā veicinātu tautsaimniecības izaugsmi, pārorientējot resursus starptautiski konkurētspējīgu preču un pakalpojumu virzienā.

Savukārt kredītreitingu stabilizēšanās, LB skatījumā, norāda uz pareizu politikas virzienu.

Saskaņā ar LB operatīvajiem datiem 2009.gadā tekošā konta pārpalikums sasniedza 8,8% no IKP.

Savukārt šogad LB prognozē lielāku tekošā konta pārpalikumu – 11,3% no IKP, kopējā eksporta pārsvaru pār importu – 4,8% no IKP, un tieši pirmajā ceturksnī kopā ar sagaidāmo eksporta rādītāju uzlabošanos gaidāms straujš šo rādītāju pieaugums sezonālu faktoru ietekmē.

Pēc NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
22

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
47

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
398

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
132

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
580

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi