Finanšu ministrijas (FM) prognozes liecina, ka 2010.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās piedzīvos samazinājumu par 3,5%, liecina ministrijas valdībā iesniegtie dokumenti.
Līdz šim tika prognozēts, ka Latvijas IKP šogad samazināsies par 4%.
Lielā mērā to izskaidro tā saucamā “bāzes efekta” ietekme – proti, iepriekšējā gada vidējais līmenis ir bijis augstāks.
Taču, ja vērtē 2010.gadu ceturkšņu griezumā, tad sagaidāms, ka Latvijas ekonomika pēc deviņiem recesijā pavadītajiem ceturkšņiem atjaunos izaugsmi gada otrajā ceturksnī.
Bāzes makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka 2011.gadā Latvijas tautsaimniecība pieaugs par 3,3%, 2012.gadā – par 4%, bet 2013.gadā – par 3,9%, kas pēc FM aprēķiniem ir Latvijas ekonomikas potenciālās izaugsmes aptuvenais novērtējums.
Kā atzīmē FM, privātā patēriņa un bruto pamatkapitāla formēšanas apjomi lielā mērā ir atkarīgi no lielāko privātbanku redzējuma par tautsaimniecības spēju atkopties no krīzes, no valdības veikto strukturālo reformu novērtējuma un kredītresursu pieejamības pasaules tirgos.
Taču optimistiskākajā scenārijā privātbankas varētu atsākt savas kreditēšanas programmas un veidot tās kvalitatīvāk no strukturālā viedokļa (vairāk atbalstot pievienotās vērtības operāciju veidošanu nevis patēriņu) jau 2010.gada beigās.
No ekonomikas teorijas viedokļa, uzlabojoties mājsaimniecību redzējumam par nākotni, palielinās to tieksme patērēt. Šī brīža uzkrājumu līmenis nav spējīgs atjaunot ilgtspējīgu privātā patēriņa pieaugumu, taču var dot nozīmīgu impulsu Latvijas tautsaimniecības attīstībai.
Savukārt lielu ietekmi uz sekmīgu ārvalstu investīciju piesaisti un šī brīža valsts parāda pārfinansēšanu atstās starptautisko kredītreitingu aģentūru novērtējums. Jau šobrīd vairākas kredītreitingu aģentūra ir atzinīgi novērtējušas Latvijas sasniegtos rezultātus krīzes pārvarēšanā, piešķirot tai neitrālu nākotnes redzējumu.
Savukārt kā negatīvie riski norādīts tas, ka pasaules tirgojamo preču (commodities) cenu pieaugums rada papildus inflācijas spiedienu.
Īpaši negatīvi Latvijas starptautisko konkurētspēju ietekmē enerģētiskā sektora izlaides cenu pieaugums. Šobrīd veidojas situācija, ka valsts iekšējais sektors rada deflācijas spiedienu (samazinās cenu līmenis vietējai produkcijai, samazinās darbaspēka izmaksas), bet ārējais sektors nodrošina inflācijas spiedienu. Pēc dažu gadu straujas cenu konverģences (tuvināšanās) procesa šobrīd notiek pretējs – cenu diverģences (attālināšanās) process.
Pēdējos mēnešos strauji pieaug ražotāju cenu indekss, kas liecina, ka šī brīža eksporta cenas jau ir iepriekšējā gada līmenī. Tas nozīmē, ka Latvijas eksportētāji, neskatoties uz zemākām darbaspēka izmaksām, turpina eksportu virzīt par salīdzinoši dārgām cenām, kas, protams, mazina Latvijas eksporta konkurētspēju un mazina eksporta pieauguma potenciālu vidējā termiņā.
Patēriņa un ražotāju cenām pieaugot straujāk nekā prognozēts, var tikt apturēta šobrīd notiekošā Latvijas konkurētspējas uzlabošanās, kas atstās negatīvu ietekmi uz izaugsmes iespējām vidējā termiņā, secinājusi FM.
Arī politiskās stabilitātes riski var negatīvi ietekmēt valsts budžeta pieņemšanas grafiku, kas var pasliktināt gan uz iekšējo konfidences līmeni (mājsaimniecību, uzņēmēju un finanšu sektora nākotnes redzējumu), gan arī ārējo tirgus dalībnieku (tirdzniecības partnervalstis, kredītreitingu aģentūras) redzējumu, samazināt ārvalstu investīciju plūsmu, kā arī sadārdzināt un samazināt kredītresursu pieejamību.
Pēc FM domām, ievērojams risks ekonomikas izaugsmei turpmākajos ceturkšņos ir saistīts ar nestabilitāti ārējā vidē, īpaši saistībā ar potenciālo ietekmi no fiskālās konsolidācijas Eiropas Savienības dalībvalstīs.
LETA
Komentāri