No 1.līdz 30.septembrim Valkas pilsētas centrālajā bibliotēkā (Valkā, Rīgas ielā 22) ir aplūkojama izstāde „BEĻĢIJA – ES prezidējošā valsts”. Lai nodrošinātu lielo un mazo valstu vienlīdzību Eiropas Savienībā (ES), divas reizes gadā mainās savienībā prezidējošā valsts. 1.jūlijā ES prezidentūru uzsāka Beļģija.
Prezidentūras laikā valsts veic vairākas nozīmīgas funkcijas, piemēram, administrē un koordinē Eiropas Padomes (EP) darbu, uzņemas iniciatīvu pārrunās pirms lēmumu pieņemšanas, pilda starpnieka funkciju sarunu procesā, kā arī reprezentē EP gan attiecībās ar Eiropas Komisiju, gan arī pārstāvot padomi ārpus ES. Beļģija turpinās trīs pēc kārtas prezidējošo valstu – Spānijas, Beļģijas un Ungārijas – noslēgto sadarbības programmu, kas paredz dažādus īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, piemēram, mūžizglītības attīstību, dalībvalstu vienlīdzīgu piekļuvi pirmsskolas izglītībai un cīņu pret vides problēmām. Šī ir pirmā prezidējošo valstu sadarbības programma, kas īstenota pēc Lisabonas līguma ieviešanas, tāpēc kalpo arī kā sadarbības metožu ietvars nākamajām prezidējošajām valstīm.
Ikviena valsts pirms ES prezidentūras izstrādā arī speciālu programmu, kurā uzskaita prezidentūras laikā veicamos darbus, prioritātes un gaidāmos izaicinājumus nākamajam pusgadam. Beļģijas uzmanības lokā paredzēta ES budžeta pārskatīšana, iezīmējot finanšu perspektīvas 2014.–2020.gadam, jaunās stratēģijas „ES 2020” izstrāde, klimata pārmaiņu mazināšana, nabadzības apkarošana un cīņa pret ekonomiskajām problēmām. Beļģijas vadības laikā turpināsies arī Lisabonas līguma ieviešana, veicot izmaiņas ES institucionālajā ietvarā. Vēl kāds svarīgs Beļģijas prezidentūras dienas kārtības jautājums – Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide un tā darba veiksmīga uzsākšana, kas Lisabonas līguma ietvaros veidotu lielāku ES ārējo ietekmi un padarītu redzamāku ārpolitikas izmaksu lietderību.
Liela nozīme nākamajā pusgadā tiks pievērsta arī paplašināšanās procesam. Kā atzinis Beļģijas Valsts sekretārs ES jautājumos Olivjē Šastels, iestāšanās sarunas ar Horvātiju, Islandi un jo īpaši Turciju, tieši Beļģijas prezidentūras laikā varētu ievērojami paātrināties. Būtiska loma ES ārpolitikā atvēlēta arī Latvijai, kas turpinās Austrumu partnerības tālāku attīstību, īstenos sadarbības projektus ar ES austrumu kaimiņvalstīm, kā arī palīdzēs stiprināt ES lomu Centrālāzijā.
Laipni aicināti visi interesenti! Ieeja – bezmaksas.
Komentāri