Neskatāmies, kas bija, bet raugāmies uz priekšu

Tā saka futbola kluba FK “Priekuļi” valdes priekšsēdētājs Arnis Melbārdis, uzsverot, ka klubs nav pazudis, tas turpina attīstīties.

Par pārmaiņām novada futbola “saimniecībā” ir rakstīts, ka pirms aptuveni pusotra gada pēc bērnu vecāku iniciatīvas tika izveidots FK “Cēsis”, uz kuru pārgāja lielais vairums FK “Priekuļi” audzēkņu. Šāda rokāde notika, jo vecāki nebija apmierināti ar kluba darbību. Taču nevar noliegt, un to sarunā arī nenoliedza Cēsu kluba prezidents, ka esošo piramīdu izveidoja FK “Priekuļi”. Šajā sakarā var piebilst, ka FK “Priekuļi” pirms pāris gadiem bija ilgāk pastāvošais lauku pašvaldības klubs ar pilnu spēlētāju piramīdu, kas regulāri papildināta. Tad sekoja šī “revolūcija”, un, iespējams, daudzi domāja, ka tas nozīmē kluba “Priekuļi” beigas, tomēr tā nav noticis.

A. Melbārdis saka: “Jā, sāpe ir, bet tāpēc jau dzīve neapstājas. Nenoliedzam, bijušas kļūdas, cenšamies tās saprast, labot un vairs nepieļaut. Problēmas, kas bija vecāku neapmierinātības iemesls, ir atrisinātas, tagad varam atbildēt uz visiem jautājumiem. Viss juridiski sakārtots, kluba vadībā esam katrs ar savu redzējumu, visu kopā izdiskutējam, norādām, ja ir kādas neskaidrības, neprecizitātes. Mēģinām neskriet ātrāk par bumbu.”

FK “Priekuļi” valdes loceklis Matīss Lukstiņš, kurš savas gaitas kā spēlētājs sāka no kluba dibināšanas, tagad enerģiju velta kluba attīstībai. Viņš uzsver, ka pāri visam ir futbols un bērnu fiziskā attīstība, lai viņi jau piecu sešu gadu vecumā nepaliek datoru, telefonu atkarīgi: “Labāk, lai viņi ir kustībā, lai mājās vecākiem var ar lepnumu stāstīt, ko paveikuši treniņā, kā gājis spēlē. Interese par mūsu klubu ir, esam izauguši līdz apmēram 40 futbolistiem. Konkurence veicina attīstību, un gan jau laiks visu noliks pa vietām. Mēs atkal uzņemam apgriezienus.” Klubā trenējas pirmsskolas un skolas vecuma bērni, iemaņas māca treneri Jānis Naglis, Dmitrijs Sliņko, Viktors Iļjins. Un treniņiem ir rezultāti. Pavisam nesen FK “Priekuļi” U10 komandas puiši trenera V. Iļjina vadībā veiksmīgi startēja starptautiskā turnīrā Igaunijā, kur izcīnīja otro vietu. Par turnīra labāko spēlētāju tika atzīts FK “Priekuļi” futbolists Dmitrijs Sliņko. Startē arī citos turnīros, kas ļauj audzēt pieredzi, kluba vadībai un treneriem jau ir plāni par startiem decembrī un tālākos turnīros. A. Melbārdis stāsta, ka kluba darbība nekad nav apstājusies, joprojām spēkā ir sadarbības līgums ar pašvaldību, Cēsu Sporta skolu, katru gadu klubs pašvaldībai iesniedz pieprasījumu atbalsta finansējumam: “Līdz šim katru gadu iespēju robežās tas tika piešķirts, bet šogad nezināmu iemeslu dēļ tas līdz mums vēl nav nonācis, tāpēc vēlreiz paš­valdībai iesniedzām lūgumu finansējuma piešķiršanai. Klubs var nodrošināt formas spēlētājiem, transportu izbraukumiem, dalības maksu sacensībām, jo ir atbalstītāji, bet visam tomēr nepietiek. Un, ja ir līgums, tad, mūsuprāt, tas jāpilda abām pusēm. Jāmeklē kopīga valoda ar pašvaldību un citiem.” M. Lukstiņš skaidro, ka situācija nedrīkst traucēt kluba darbības mērķi, jo dalībnieku skaits palielinās: “Nāk ne tikai mazie. Domājam par iespēju piramīdu veidot gan no apakšas, gan augšas, no lielās komandas, jo atgriežas arī bijušie kluba audzēkņi. Ar bijušajiem audzēkņiem ir viegli, viņiem kluba darbs ir pazīstams, zina, ar ko dzīvojam. Pamēģinājuši darboties citur, var salīdzināt un izdarīt izvēli.”
A.Melbārdis stāsta, ka viņi atvērti sadarbībai, taču tāda neesot jūtama no citiem: “Šajā vasarā nāca piedāvājums sadarboties ar treneri no Spānijas kluba FC “Malaga” akadēmijas, kurš trenējis pasaules līmeņa spēlētājus. Viņš bija gatavs braukt uz Cēsīm, lai darbotos ar futbolistiem U15 – U18, strādājot pie fiziskās un taktiskās sagatavotības. Piedāvājām iesaistīties arī FK “Cēsis”, atbildi nesaņēmām, arī Cēsu Sporta skola nerada iespēju atvēlēt laikus treniņiem Cēsu stadionā, un iecere neīstenojās. Piedāvājām, ka uz fiziskajiem treniņiem varētu nākt arī citu sporta veidu audzēkņi, taču palikām nesadzirdēti.”

Jautāts, kur notiek treniņi, A. Melbārdis saka, ka tagad notiek skolas sporta zālē: “Arī tā ir noslogota, bet viss laikus saplānots, un mums ir treniņu laiki. Cēsu stadionā mums diezgan nereāli iekļūt, tāpēc nākamajā vasarā ceram uz Priekuļu skolas laukumu, kas ir renovēts. Turpat ir “mini pitch” laukums, kur vasarā trenējamies, tas tukšā nestāvēja. Joprojām atklāts jautājums par plānoto piepūšamo futbola halli Priekuļos, kas dotu iespēju pilnvērtīgiem treniņiem ziemā.”

Tiek strādāts arī pie tā, lai par kluba darbību varētu lasīt sociālajos tīklos, jo ir būtiski vēstīt, ka kluba darbība turpinās!

“Visas pārmaiņas jau notiek uz labu,” saka A. Melbārdis. “Ir svarīgi, lai visiem būtu viens kopīgs mērķis. Jāsaprot, ka novadā futbola spēlētāju ir noteikts skaits, ir pilna vecuma piramīda ar rezervi, bet tagad, kad ir divi klubi, vēl grupa Sporta skolā, piramīdas īsti nav nevienam.”