Šodien, Eiropas Kultūras mantojuma dienu gaitā, iedzīvotāji aicināti iepazīties ar Cēsu Riekstu kalnu pasākumā “Ieskats Riekstu kalna arheoloģiskajā izpētē – senāk un tagad”,
informēja Cēsu Kultūras un tūrisma centra sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Janševska.
Par Riekstu kalnā atklāto stāstīs Latvijas Vēstures institūta arheoloģe Zigrīda Apale, bet dabas, cilvēku un dievību mijiedarbības noskaņu veidos tautas vērtes kopa “Dzieti”.
“Riekstu kalns – vieta, kas veido Cēsis un pasauli, kurā dzīvoja un ap kuru dzīvo latgaļi, lībieši un viņu pēcteči. Pēc baltu zemēm un kultūras tīko dažādi iekarotāji, kas atnes līdzi savas tautas kultūras izpratni, līdz ar to mainās un integrējas Riekstu kalnā un apkārtnē dzīvojošo cilšu apziņa. Šī daudzveidīgā pārmainīšanās turpinās arī mūsdienās, kas novedusi pie daudzslāņainības un dziļākas izpratnes par notiekošajiem procesiem un Dieva esību,” par vietas un cilvēku mijiedarbību no senatnes līdz mūsdienām apcer tautas vērtes kopas “Dzieti” vadītāja Dace Balode.
No 11.septembra līdz 12.septembrim Latvijā norisinās Eiropas kultūras mantojuma dienas, kas veltītas tēmai “Kultūras mantojums – mūsdienu izaicinājums”. Tajās piedalīsies 48 objekti no visas Latvijas.
Vidzemes reģiona kultūrvēsturiskie objekti ir Ungurmuižas kungu māja, šaursliežu dzelzceļa līnija Alūksne-Gulbene, Raunas viduslaiku pils ar pilsētu, Oleru muižas kungu māja, Vecgulbenes muižas apbūve, Limbažu Tūrisma informācijas centrs (bijušais Ugunsdzēsēju depo).
Kultūrvēsturiskie objekti Cēsīs, kuros svinīgi tiks pacelts Eiropas kultūras mantojuma dienu karogs, šogad ir Rožu laukums (agrāk Viduslaiku tirgus laukums) un Riekstu kalns (Cēsu pilskalns).
2010.gada Eiropas kultūras mantojuma dienas veltītas tēmai, kas it kā apvieno visu iepriekšējo gadu tēmas (līdz šim tās bijušas veltītas baznīcām, koka mantojumam, pirmskara mantojumam, pilsētu vēsturiskajiem centriem, sakoptākajiem kultūras pieminekļiem, apdraudētākajiem pieminekļiem, pilskalniem, vēsturisko interjeru saglabāšanai un restaurācijai u.c.), konkrētajā objektā izceļot veiksmi vai potenciālu, kas izriet no cilvēka radošas pieejas mantojuma saglabāšanā. Atrodoties, cerams, īslaicīgu ekonomisko grūtību apstākļos, tieši šobrīd jāmeklē jauni, netradicionāli risinājumi.
Eiropas kultūras mantojuma dienu tradīcija sākās 1984.gadā Francijā, kad notika pirmās vēstures pieminekļu atvērto durvju dienas. Eiropas mērogā pirmo reizi notika 1991.gadā pēc Eiropas Padomes iniciatīvas. Latvija Eiropas kultūras mantojuma dienās piedalās kopš 1995.gada. Kultūras mantojuma dienu laikā rodas arvien jaunas iniciatīvas, idejas, informācija un zināšanas par kultūras mantojumu.
LETA
Komentāri