Zosēnu pagasta iedzīvotāja Dzidra Prūse ik gadu ar prieku konservē un marinē, taču šogad apgūtas vēl kādas noderīgas zināšanas – zālīšu vākšana un tēju gatavošana.
Jau pavasarī Dzidra vāca pumpuriņus, čiekurus, vasarā zālītes, rudenī – saknes. Veselību uzlabojošu tēju un uzlējumu gatavošana sievietei kļuvusi par aizraušanos: “Šogad esmu iedvesmojusies un daudz mācījusies no farmaceites Agritas Gailītes, kā arī veselīgā dzīvesveida cienītājas Ineses Ziņģītes. Dzidra apmeklējusi Sorosa fonda finansētās nodarbības, kas notikušās Pētera pamatskolas daudzfunkcionālā centrā, kopā ar citiem Zosēnu iedzīvotājiem ieguvusi visdažādākās zināšanas, tai skaitā par uzlējumu un tēju pagatavošanu, to, kā sevi dziedēt ar dabas veltēm.
„Lietot medikamentus ir viena lieta, bet ir taču iespējams arī citādi! Zinības par dabu, par to, kā ar tās palīdzību sevi var dziedināt, ir tā vērtas, lai par tām atminētos un pie tām atgrieztos. Tēju, uzlējumu pagatavošana nemaksā gandrīz neko, tikai jāiegulda paša darbs un brīvais laiks.
Jāpārvar slinkums. Zālīšu, pumpuriņu vākšana ļoti nomierina. Savākts ir daudz – ap 40 dažādu veidu zālītes,” teic Dzidra.
Dzidra stāsta, ka ir daudz tādu augu, par kuriem iepriekš viņa nav zinājusi neko. Uzzināts arī, ka zālīšu vākšanā jāpievērš uzmanība arī mēness fāzēm, turklāt ir augi, kuri jāvāc tumsā. Dzidra atzīst – labi, ka internetā iespējams rast plašu informāciju, piemēram, par to, kā izskatās dažādi ārstniecības augi un kā tie lietojami. Dzidra uzsver, ka tēju gatavošana viņai ir prieks un aizraušanās, taču nav domu par tēju pārdošanu. Tam būtu nepieciešamas daudz plašākas zināšanas un arī augus tad būtu jāvāc daudz lielākos apjomos.
Dzidra atzīst, ka viņai patīk dažādi mājas darbi –
tīk konservēt, skābēt, gatavot salātus ziemai. „Kad to sāku, grūti apstāties. Īpaši jau šogad var daudz samarinēt un saskābēt, jo ir laba gurķu, pupiņu un citu dārzeņu raža. Man ļoti garšo arī sēnes. Šogad gan ir grūti sēņot, jo pēc lielās vētras augustā meži ir ar kokiem piegāzti – grūti ir iet. Sēnes lieku salātos, želejā. Pagrabs
gandrīz pilns, turklāt nemaz jau tik daudz krājumu ziemai nav nepieciešams, bet gribas darboties. Tai pašā laikā – sagatavotais nepaliek neapēsts. Ir taču dzimšanas un vārda dienas, dažādi svētki – pateicoties ziemas krājumiem, nav problēmu uzklāt galdu. Arī ciemos ejot paņemam līdzi pa burciņai kā cienastu.
Mums jau pagastā vismaz katrā trešā saimniece aizraujas ar gatavošanu – idejās padalāmies, receptes top no jauna, papildinās. Katru reizi ko pamainām, papildinām. Tas ir jauki,” atzīst Dzidra.
Māra Majore – Linē
