Smiltenes novadā šomēnes saņemts mazāks finansējums uz vienu skolēnu nekā pagājušajā mācību gadā, arī Kuldīgas novada Pelču speciālās internātpamatskolas attīstības centra un speciālās pirmsskolas izglītības iestādes pedagogu algām ir mazāks finansējums nekā iepriekšējā mācību gadā.
Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis pastāstīja, ka Smiltenes novadā saņemts mazāks finansējums uz vienu skolēnu nekā pagājušajā mācību gadā.
“Visu laiku Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbinieki solīja, ka, samazinoties skolēnu skaitam, finansējums nesamazināsies, bet palielināsies, jo nauda no sistēmas netiks izņemta. Diemžēl saņemtā informācija par finansējumu liecina par pilnīgi pretējo. Skolēnu skaits Smiltenes novadā ir samazinājies par 7%, bet finansējums samazinājies par 15,72%,” sacīja Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis.
Viņš arī sūdzas, ka informāciju par finansējuma apjomu skolotāju algu mērķdotācijai saņemta novēloti, proti, novads to saņēmis 21.septembrī, dienu vēlāk nekā citas pašvaldības, visticamāk, tehnisku problēmu dēļ. “Jebkurā gadījumā valstī nav normāla situācija, ka pedagogi ir nostrādājuši gandrīz visu mēnesi un viņiem nav zināms, par kādu darba algu viņi strādā. Smiltenes novads visus datus – skolēnu skaitu un informāciju par īstenojamajām izglītības programmām – nodeva laikus, 6.septembrī,” informē Jaunzemis.
Viņš stāstīja, ka situācija nav tik dramatiska kā pagājušā mācību gada sākumā, taču tā ir krietni sliktākā nekā no šā gada 1.janvāra līdz 31.augustam. Jaunzemis ir sazinājies arī ar kolēģiem Gulbenes novadā, Valmieras apkārtnes novados, kur situācija esot ļoti līdzīga.
“Mēs tomēr bijām noticējuši IZM solījumiem, ka finansējumu no sistēmas neizņems, taču tā nav noticis. Pirmo reizi finansējums ir pārskaitīts tikai vienam mēnesim – septembrim. Novada domes sēde ir septembra beigās, un es īsti nezinu, ko teikt deputātiem -vai finansējuma sadale būs jāapstiprina katra mēneša beigās līdz pat gada beigām, vai tomēr nauda atlikušajiem trijiem mēnešiem tiks pārskaitīta vienā reize. Neziņa ir laba augsne baumām, un patlaban izskan informācija, ka nauda skolotāju algām ir tikai līdz vēlēšanām, bet līdz gada beigām finansējuma vairs nav,” sacīja Jaunzemis.
Arī Kuldīgas novada Pelču speciālās internātpamatskolas attīstības centra un speciālās pirmsskolas izglītības iestādes vadība vakar uzzinājusi, ka šogad samazinājies skolotāju algu mērķdotāciju apjoms.
Kā stāstīja Pelču speciālās internātpamatskolas attīstības centra direktores vietniece metodiskajā darbā Marija Cīrule, vakar, 21.septembrī, Kuldīgas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Santa Dubure informējusi skolas direktori, ka ir saņemta informācija par skolotāju algu mērķdotāciju apjomu.
Kā teica Cīrule, summa skolotāju algu mērķdotācijām ir samazinājusies par 12 821 latu, neskatoties uz to, ka skolēnu skaits nav samazinājies un tiek īstenotas tās pašas izglītības programmas, kas pagājušajā mācību gadā. Skolā šajā mācību gadā mācās 198 skolēni un strādā 72 pedagogi.
Runājot par finansējumu speciālās izglītības pedagogiem, Duburei IZM skaidrots, ka finansējums darba algām šiem skolotājiem samazinājies tādēļ, ka viņu darba alga tiek aprēķināta citādāk, proti, papildu darbi – burtnīcu labošana, audzināšana – jau ir iekļauta algā, nevis rēķināta kā piemaksa, kā tas ir vispārējās izglītības pedagogiem.
Līdz ar to, ka tikai vakar saņemta informācija par mērķdotācijas apjomu, šomēnes šajā skolā pedagogi nav saņēmuši avansu. “Mēs ticējām IZM valsts sekretāra Mareka Gruškevica publiskajam solījumam, ka skolotāji 20.septembrī avansu saņems, taču tas nav noticis. 20 pedagogi ir uzrakstījuši iesniegumus direktorei par nesaņemto atalgojumu. Esam vērsušies pēc palīdzības arī pie Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības,” teica Cīrule.
Viņa informēja, ka šogad ir pirmais gads, kad situācija ir izveidojusies tik traģiska, ka nav iespējams veikt laikus tarifikāciju jeb sadalīt naudu skolotājiem.
Kā informēja Dubure, Kuldīgas novadā vidējās vispārējās izglītības iestādēs šogad skolēnu skaits ir samazinājies par 248 skolēniem, tādēļ arī kopējais finansējums uz vienu skolēnu, visticamāk, nepalielināsies, bet saglabāsies aptuveni tādā pašā līmenī kā pagājušajā mācību gadā. Izglītības pārvalde pašlaik analizē, kādēļ skolēnu skaits samazinājies tik dramatiski – vai tās ir tikai demogrāfiskās problēmas, vai arī vecāku intensīva aizbraukšana no valsts kopā ar visiem bērniem.
“Patlaban novada komisija atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām strādā, lai sadalītu novadā saņemto finansējumu pa skolām un septembra beigās skolotāji varētu saņemt atalgojumu. Mēs jau augustā vienojāmies ar skolu direktoriem, ka avansu septembrī nemaksāsim, lai nebūtu vairākas reizes jāpārtaisa tarifikācija,” skaidro Dubure, gan norādot, ka vairākām skolām bija algu fonda līdzekļi avansu izmaksai.
Viņa atzīst, ka vislabāk būtu zināt mērķdotācijas apjomu skolotāju algām jau augustā, taču, ņemot vērā, ka jaunais finansēšanas modelis “nauda seko skolēnam” paredz noteikt precīzu skolēnu skaitu mācību gada sākumā, informācija par finansējumu ir tikai septembrī. Kuldīgas novada Izglītības pārvalde datus par skolēnu skaitu elektroniski un pa pastu nosūtījusi IZM 7.septembra rītā.
Kā ziņots, IZM visiem novadiem un republikas pilsētām 16.septembrī pārskaitīja finansējumu 12,9 miljonu latu apmērā pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām septembrī. Vienam skolēnam no 1.septembra “sekos” 678 lati.
IZM iepriekš informēja, ka šajā mācību gadā pedagogu atalgojums par vienu likmi nemainās, finansējuma nosacījumi un termiņi šajā gadā netiek mainīti.
Ievērojot, ka šajā mācību gadā skolēnu skaits vispārizglītojošajās dienas skolās samazinājies un kopā tas ir 215 823 skolēni, kā arī notikusi skolu tīkla sakārtošana, esot nodrošināta iespēja par aptuveni 3% salīdzinājumā ar 2010.gada 1.janvāri palielināt naudas summu, kas gadā “seko” vienam skolēnam. Proti, no 2010.gada 1.janvāra tie vidēji bija 650 lati.
2010.gada 1.septembrī stājas spēkā grozījumi noteikumos par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.
Saskaņā ar šiem grozījumiem skolas līdz 40% no valsts budžeta mērķdotācijas līdzekļiem varēs izmantot pedagogu darba pienākumu un atbalsta pasākumu īstenošanai papildu kontaktstundām. Savukārt speciālajās skolās, vispārējās izglītības iestādēs integrētiem bērniem ar speciālajām vajadzībām un bērniem ar speciālām vajadzībām vispārējās izglītības iestāžu speciālajās klasēs vai grupās finansējuma aprēķināšanai piemēros koeficientu 1,6 līdzšinējā 1,47 vietā.
Paredzēts arī papildu finansējums programmām padziļinātai mācību priekšmeta mācīšanai. Izglītības iestādes ir iesniegušas IZM papildu informāciju šo programmu īstenošanas izmaksu argumentācijai un, ņemot vērā programmu izvērtējumu rezultātus, šo programmu īstenošanai konkrētās skolas saņem papildu finansējumu 30% apmērā.
Lai sniegtu atbalstu pašvaldībām ar ļoti zemu skolēnu blīvumu, grozījumi paredz finansējuma aprēķināšanai piemērot skolēnu blīvuma koeficientu 1,3 tajās administratīvajās teritorijās, kurās skolēnu skaits vispārizglītojošās dienās skolās ir vienāds vai mazāks par 0,5 skolēniem uz vienu kvadrātkilometru.
LETA
Komentāri