Vairākums Latvijas iedzīvotāju nevēlas nodot PET tam paredzētos speciālos savākšanas punktos, secināts antropologa Roberta Ķīļa un sociologa Ginta Klāsona veiktajā pētījumā “Plastmasas pudeļu savākšana – Latvijas iedzīvotāju attieksme un rīcība”.
Pētījumā atklājās sabiedrības dubultmorāle, jo, no vienas puses, 93% iedzīvotāju atzīst, ka viņus uztrauc apkārtējās vides tīrība, taču tajā pašā laikā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto atzīst, ka nevēlas nest nodot PET tam speciāli paredzētās vietās, jo uzskata, ka, samaksājot augstāku maksu par dzērienu, jau būtu norēķinājušies par tukšās taras savākšanu. Šim apgalvojumam pilnībā piekrīt 20%, drīzāk piekrīt 29%, nemaz nepiekrīt 15%, drīzāk nepiekrīt 20%.
Ja tiks ieviesta PET depozīta sistēma, tai varētu būt arī blakusefekti. Kā liecina pētījums, fakts, ka produkcijas cenas palielinājums iekļautu samaksu par PET depozīta sistēmu, daļai pircēju būtu kā apliecinājums, ka par pudeles izmešanu dabā viņi jau ir samaksājuši. Tādējādi šāda sistēma varētu būt ne tikai neefektīva, bet pat negatīvu ietekmi izraisoša – pērkot dārgāku produktu, patērētāji uzskatītu, ka tādējādi maksā par tukšas taras savākšanu un pārstrādi, un tas kalpotu kā vēl viens attaisnojums PET pudeļu izmešanai dabā, vēstīja Ķīlis.
Pētot cilvēku personīgo un viņu ģimenes locekļu rīcību, tika noskaidrots, ka 17% aptaujāto atzīst, ka reizēm izmet PET pudeles dabā. 83% apgalvo, ka nedara to nekad. Savukārt 6% aptaujāto uzskata, ka izmesta PET pudele nerada kaitējumu videi, tomēr lielākā daļa jeb 94% tomēr atzīst, ka izmesta PET pudele rada kaitējumu videi.
Visvairāk PET pudeles dabā mēdz izmest respondenti vecumā no 15 līdz 24 gadiem, vecumā no 25 līdz 34 gadiem un tie, kuri dzērienus PET pudelēs iegādājas vismaz reizi nedēļā. Aptaujas laikā 41% aptaujas dalībnieku vecumā no 15 līdz 24 gadiem apgalvoja, ka reizēm izmet PET pudeles dabā, savukārt vecumā no 25 līdz 34 gadiem šādi rīkojas 22% aptaujāto, bet 23% dabas piesārņotāju ir tādi, kuri dzērienus PET pudelēs iegādājas vismaz reizi nedēļā.
Savukārt PET nekad neizmetot dabā 98% respondentu vecumā no 65 līdz 74 gadīgiem un tie, kuri dzērienus PET pudelēs iegādājas reizi vai dažas reizes pusgadā – 96% aptaujas dalībnieku.
Atbildot uz jautājumu, kādi stimuli cilvēkus motivētu neizmest PET dabā, tika noskaidrots, ka tikai 3% finansiāls stimuls liekas pietiekama motivācija. Pārējie respondenti atzina, ka viņus motivētu dažādu stimulu kombinācija – vairāk informācijas par PET nodarīto kaitīgumu videi, papildu PET nodošanas vietas un monetārie stimuli. Turklāt finansiālajam stimulam jābūt pietiekami lielam, bet tas savukārt ievērojami sadārdzinātu dzērienu cenas veikalos.
Savukārt, atbildot uz jautājumu, cik liela samaksa par tukšās pudeles nodošanu motivētu to nodot speciālās vietās, visbiežāk tika minēti 5 līdz 10 santīmi, kas būtu 10 līdz 14% no dzēriena cenas veikalā.
Ķīlis vēstīja, ka depozīta sistēma visdrīzāk būtu īslaicīgs risinājums. Pētījuma dati liecina, ka tikai finansiāli stimuli motivē ļoti nelielu sabiedrības daļu – 3%, kas nozīmē, ka šādas sistēmas ieviešanas efektivitāte būtu neliela, salīdzinot ar izmaksām tās ieviešanai. Pie tam novērojams, ka finansiāli stimuli vairāk motivē maksātnespējīgāko sabiedrības daļu, kas visdrīzāk nozīmē to, ka, ieviešot depozīta sistēmu un paaugstinot produkcijas cenu, tās patēriņš samazinātos. Savukārt maksātspējīgāko sabiedrības daļu paredzētie finansiālie stimuli nemotivētu nemaz vai būtu neliels motivators.
Pētījums “Plastmasas pudeļu savākšana – Latvijas iedzīvotāju attieksme un rīcība” tika veikts pēc Latvijas Alus un dzērienu iepakojumu savienības pasūtījuma. Pētījuma laikā tika veiktas divas kvantitatīvās aptaujas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem, ko veica Analītisko pētījumu un stratēģijas laboratorija un SKDS, kā arī divas minigrupu diskusijas – viena vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem un otra vecuma grupā no 25 līdz 50 gadiem.
LETA
Komentāri