Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina zemes īpašniekus un pašvaldību vadītājus sakopt sev piederošās teritorijas jau tagad, lai samazinātu potenciālo kūlas ugunsgrēku skaitu nākamajā pavasarī.
Tieši pavasaris ir viens no ugunsbīstamākajiem periodiem Latvijā. Tad ik dienas tiek reģistrēts desmitiem un pat simtiem kūlas ugunsgrēku, kuros izdeg zeme, sadeg ēkas un gūst apdegumus vai pat iet bojā cilvēki. Pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām – ja rudenī lauki un arī pilsētas, dzelzceļa un ceļa malas būs sakoptas, nebūs kūlas, kam pavasarī degt.
Kā aģentūra LETA uzzināja VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā, šogad dienests ir dzēsis mazāk kūlas ugunsgrēku nekā pērn. 2009.gadā tika reģistrēti 2054 sausās zāles degšanas gadījumi, bet šogad – 1695. Ugunsgrēkos, kuru iemesls bija kūlas dedzināšana, šogad nopostītas 32 ēkas, bet pagājušajā gadā – 109.
Lielākais kūlas ugunsgrēku skaits šogad bijis Rīgā, kur reģistrēti 175 sausās zāles degšanas gadījumi, Liepājā fiksēti 76 kūlas ugunsgrēki, Daugavpilī – 49, bet Jūrmalā – 41. Platības šajās pilsētās ir mazākas nekā laukos, taču apbūve ir daudz blīvāka, līdz ar to paaugstinās arī ugunsbīstamība, skaidro VUGD. Laukos kūlas problēma rodas, ja zemes īpašnieki iegādājas zemi, bet paši to neapstrādā un neizīrē citiem. Bieži ugunsgrēku gadījumos saimnieks nav atrodams, piemēram, zeme ir Latgalē, bet tās īpašnieks – Rīgā vai pat ārzemēs. Par katru no iegādātajām zemes platībām ir jāuzņemas atbildība, atgādina VUGD.
Šogad tika veikti vairāki pasākumi kūlas dedzināšanas apkarošanai. Sadarbībā ar Valsts un pašvaldības policiju tika organizēti kopēji ugunsgrēku profilakses reidi. Par kūlas dedzināšanu šogad tika formēti administratīvo pārkāpumu protokoli un piemēroti naudas sodi gan fiziskajām, gan juridiskajām personām. Latgales reģionā tādi gadījumi bijuši 24, Zemgales reģionā – 14, bet Kurzemes reģionā un Vidzemes reģionā – katrā pa desmit.
Latvijas iedzīvotāji sāk apzināties, ka dedzināšana nav pareizais veids, kā atbrīvoties no pērnās zāles, secinājis VUGD. Aizvien vairāk darbam tiek izmantoti līdzekļi, kas nenodara kaitējumu ne mājām, ne mežiem.
LETA
Komentāri