Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Mēs nebijām un neesam vieni

Jānis Gabrāns
23:00
28.06.2021
14
Cesu Kaujas 1

Cēsu kauju atceres diena jau otro gadu atzīmēta bez plašākiem pasākumiem. Šogad apritēja 102 gadi kopš latviešu un igauņu uzvaras pār landesvēru, tā nosargājot mūsu valsts neatkarību.

Ja pirms diviem gadiem, Cēsu kauju simtgadē, visa pilsēta bija vēstures elpas pārņemta, Rīgas ielā tika izspēlētas ainas no tā laika pilsētas dzīves, Pirtsupītes gravā notika vērienīgs militārs uzvedums – Cēsu kauju rekonstrukcija, tad divos pēdējos gados pandēmijas ēnā viss notiek pieticīgāk. Taču aizmirsta Latvijas vēsturē nozīmīgā diena netika.

Neatņemama sastāvdaļa vienmēr ir svinīga ziedu nolikšana vietās, kur uzstādīti pieminekļi šo kauju atcerei: Plācī, Stalbē, Veselavas kapos, Liepā, Cēsu Lejas kapos un Vienības laukumā pie Uzvaras pieminekļa, citviet. Šogad vairākās vietās ziedus nolika arī Igaunijas vēstnieks Latvijā Arti Hilpus, pārstāvji no Igaunijas zemessardzes Kaitseltit. Stalbē un Liepā notika arī svinīgi piemiņas brīži ar klātesošo uzrunām.

Stalbē pie piemiņas akmens, kurā iekalti šajā vietā kritušo igauņu skolnieku vārdi, sanākušos vispirms uzrunāja Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, aicinot atcerēties, pieminēt un svinēt, jo pēc nozīmes šī diena ir gandrīz kā valsts dibināšanas svētki: “Šajā dienā pieminām tos, kuri krita par savu valsti, sakām paldies brāļiem Igaunijā, kuri plecu pie pleca bija ar mūsējiem, saprotot, cik svarīgi ir nosargāt savu zemi savām tautām. Tas ir vislabākais pierādījums mūsu vienotībai.”

Igaunijas vēstnieks Latvijā Arti Hilpuss uzsvēra, ka pirms 102 gadiem notikušās Cēsu kaujas bija liels notikums gan Igaunijas, gan Latvijas tautas vēsturē: “Cēsu apkārtnē mēs kopīgi cīnījāmies par mūsu valstu brīvību. Te, Stalbes apkaimē, asiņainas cīņas ar vācu Dzelzs divīziju izcīnīja Vīlandes skolnieku rota, cīņās dzīvību zaudēja pieci ģimnāzisti, kuru vārdi iekalti šajā piemiņas akmenī. Vēlos pateikties latviešu draugiem, kuru ilga darba rezultātā Cēsu apkaimē ierīkotas piemiņas vietas šiem notikumiem, un mūsu parāds senču priekšā ir nomaksāts. Uzvaras Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās pierādīja, ka mūsu tautas pelnījušas neatkarību un savu valsti, ja vien paši droši iestājamies par to. Tad mūs atbalsta arī sabiedrotie, bez kuru palīdzības mēs nebūtu uzvarējuši pirms 102 gadiem, kā arī nevarētu iztikt šodien.”

Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece norādīja, ka Cēsu kaujas ir nozīmīgs vēsturisks notikums, kas ļauj iedvesmoties šodienas jauniešiem un būt gataviem piedalīties valsts aizsardzībā. To var īstenot ar dalību jaunsardzē, caur valsts aizsardzības mācību, kas tiek ieviesta skolās, to varēs darīt pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā, kuras izveidošanu apstiprināja valdība. Šajā skolā papildu vidusskolas tēmām jaunieši apgūs militārās zināšanas un iegūs jaunākā militārā instruktora profesiju: “Cēsu kaujas aicina atcerēties, ka tolaik nebijām vieni, talkā nāca igauņu karavīri, un mēs plecu pie pleca izcīnījām uzvaru. Arī šobrīd neesam vieni, esam stiprākās militārās alianses dalībnieki, un NATO ik dienu sniedz atbalstu, gādājot par mūsu drošību.”

Pēdējie gadi rosinājuši vairāk diskutēt par Cēsu kaujām, to nozīmi, arī šogad risinājās vēsturnieku diskusija. Pērn diskutēja par Cēsu kauju starptautisko nozīmi, šogad diskusijas tēma bija “Cēsu kaujas – daudzšķautņainais ceļš uz uzvaru”. Pārdomās, atziņās un vērtējumos dalījās vēsturnieki Jānis Šiliņš, Kārlis Dambītis, Gints Apals un Valdis Kuzmins, diskusiju vadīja Edgars Plētnieks.
V. Kuzmins norādīja, ka 20.gados Latvija kā jauna valsts meklēja īsto dienu, kurā atzīmēt uzvaru, un Cēsu kaujas bija un ir ļoti spēcīgs pretendents Uzvaras dienas titulam: “Cēsu kaujās viss bija skaidrs – ir izteikti labie spēki, izteikti – sliktie, ir kauju sākums un kauju beigas, un tas ļauj runāt, ka uzvara tajās ir šī Uzvaras diena. 20.un 30.gados Saeimā bija liela diskusija, kura būs tā lielā Uzvaras diena. Arī mūsdienās tiek diskutēts, kuru dienu vajadzētu izcelt, un manā skatījumā panākums Cēsu kaujās ir pamatots Uzvaras dienas titula pretendents.”

Diskusiju iespējams noskatīties sociālajos tīklos.

Cēsu kauju notikuma noskaņu kaut nedaudz varēja sajust arī cēsnieki un viesi. Interesenti varēja piedalīties interaktīvā Roadgames spēlē “Cēsu kaujas”, kas aizraujošā un mūsdienīgā veidā iepazīstināja dalībniekus ar vietām Cēsīs, kas saistītas ar vēsturiskajiem notikumiem. Spēli piedāvāja “Draugiem Group”. Uzņēmuma runasvīrs Jānis Palkavnieks pastāstīja, ka tai piereģistrējās 32 komandas, no kurām 30 komandas uzsāka spēli, bet pabeidza 29.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
5

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
44

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
324

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
108

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
533

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
49
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi