Otro gadu aktīvie liepēnieši, kuri veido Liepas kopu, rīkoja Liepas Ceļotāju dienu. Dienas garumā bija gan izzinošas ekskursijas, gan stāsti par Liepas vēsturi, pazīstamu un mazāk zināmu iepazīšana, gan radošās darbnīcas. Durvis vēra fabrika “Lode”, Skangaļu un Liepas muiža, Eduarda Veidenbauma muzejs.
Vakarā uz savu dārzu aicināja “Saulviju” saimniece Inese Lāce. Skolotāja, režisore, saaicinot kopā savus bijušos audzēkņus Cēsu Valsts ģimnāzijā un tagadējos Liepas pamatskolā, arī viņu draugus, bija sagādājusi pārsteigumu – muzikālu izrādi “Sirdslietu nama stāsti “Pieklauvē”” – dvēselisku, sajūtām un domām bagātu.
Skatītāji dārzā, uz ielas nelaida garām nevienu vārdu vai mūzikas skaņu. “Ja Inese kaut ko dara, tad līdz galam, neko nežēlos. Diezin vai kāds palika vienaldzīgs,” kad izskanēja tik pazīstamā “Liepas satumst”, klusi, visiem dungojot līdzi, sacīja liepēniete Zenta Raugule, bet Dzidra Bērtiņa, Brigita Rancāne atgādināja, ka “Saulvijās” arī agrāk vasarās dārza svētkos priecējuši jaunieši, gan atkal no jauna atklājot Veidenbaumu, gan stāstot par Treimani – Zvārguli un Čaku.
Kad sākts domāt par kādu pārsteigumu Ceļotāju dienas vakaram, skolotāja uzrunāja savus kādreizējos audzēkņus Tomasu Kozlovski un Emīlu Lukjanski, ja viņi piedalās, gatavi veidot komandu, var darīt. Puiši uzreiz piekrita. Drīz vien uzrunāti atsaucās citi. “Kādu vakaru zvana skolotāja Lāce, viņas numurs manā telefonā bija saglabājies, brīnījos, jo skolotāja viņa man bija pirms gadiem,” stāsta Pauls Skujiņš, Mūzikas akadēmijas students, bet skolotāja papildina: “Stāstīju, ko gribam darīt, ka tas notiks Liepā, un pajautāju, vai viņš zina, kur tas ir. Iestājās klusums. Noprasīju: “Kur tu esi?” Izrādās, viņš jau kādu laiku dzīvo Liepā.”
Izrādē iesaistījies 21 jaunietis. Viņi strādā dažādās profesijās, citi vēl mācās vidusskolā un pamatskolā, studē.
“Ir viens atslēgas vārds – Inese Lāce. Viņa mums bija, citiem ir skolotāja. Ja skolotāja aicina, zinām, būs interesanti, laiks būs piepildīts, tiks atklāts kas jauns. Šovasar Liepā uzcēlām daudzdzīvokļu māju, sabūvējām savas sajūtas, kuras gribas nodot citiem,” pastāsta Emīls un piebilst: “Neesam jau svešā vietā, bet pie savas skolotājas.”
Komanda satikās zūmā, tā notika diskusijas par izrādi, izkristalizējās idejas par katram svarīgo, ko grib atklāt, attālināti notika arī mēģinājumi. Sestdien pirms uzstāšanās visu dienu notika mēģinājumi, dārzā tapa dekorācijas.
“Tomass, Emīls, Adele Kozlovska sēdējām dārzā un runājamies. Tad arī Adelei radās doma par sirdslietām – to, kas tieši šobrīd ir tas svarīgākais. Emīls uzkāpa uz pagraba jumtiņa, bija skaidrs, ka visam jānotiek te, tam jābūt centrā. Viss tika sapīts sirdslietu namā ar 12 dzīvokļiem. Katrs pats izdomāja, par ko runāt, kādu dziedāt dziesmu,” stāsta skolotāja un režisore, kura sevi sauc par sirdslietu nama vizionāri. Inese Lāce atklāj, ka jau agrāk bijusi doma kādā izrādē izmantot sastatnes. Uzrunāts uzņēmējs Juris Kozlovskis, kurš uzbūvēja šīs dekorācijas. Kā saka I.Lāce, viņš vienmēr gatavs īstenot pat vistrakākās idejas. Sirdslietu namam nav jumta, lai vieglāk zvaigznēs skatīties, nav sienu, lai sapņiem brīvība, lai doma nenosmaktu.
“Jaunieši katrs ir radoša personība: Diāna Stafecka ir aktrise, Baiba Bite mūzikas skolotāja, Pauls Skujiņš spēlē čellu, Kristaps Folkmanis datorspeciālists. Baiba Roze strādā muzejā, Tomass celtniecībā. Katram sava dzīve. Un tad ir skolēni. Daniēla Bremzes dzeja bija pārsteigums ikvienam. Viņš te to lasīja pirmoreiz. Tā ir asa, pilna trauksmes. Viņš ir šodienas Liepas Veidenbaums. Liepēnietis Namejs Jurisons sēdās pie bungām. Komandā bija pieci liepēnieši. Katram savs talants, aizraušanās, katram sava sirds lieta,” par savējiem stāsta skolotāja Inese Lāce un uzsver, ka vienmēr ir prieks ar viņiem parunāties, satikties. Viņiem svarīga ir uzticēšanās.
“Jauniešus vieno sajūtas, vēlēšanās dot citiem prieku, pateikt, ko domā, ko jūt, tā bagātinot citus. Un meklēt atbildes,” pārdomās dalās skolotāja, režisore Inese Lāce un atklāj, ka ideju viņai nekad nepietrūkst un tās vienmēr kaut kur aizved.
“Mani kaitina čīkstēšana,” atgādina skolotāja un domīgi piebilst: “Pēc ciemošanās sirdslietu nama dzīvokļos kaut kas paliek ierakstīts neesošā sirdslietu nama sienās. Vienkārši paliek.”
Komentāri