Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Puzuri ne tikai rotā telpu

Sarmīte Feldmane
05:26
27.12.2021
365
Puzuri 1

Puzuri un to darināšana iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

“Nacionālais mantojums apliecina, ka tā ir vērtība, nav viendienīte, modes lieta, ka tradīcija nav aizmirsta, tā jāsaglabā, jānodod tālāk nākamajām paaudzēm,” stāsta tautas lietišķās mākslas daiļamata meistare, audēja un puzuru darinātāja Ausma Spalviņa. Viņa bija viena no tiem, kuri gatavoja pieteikumu puzuru iekļaušanai nemateriālā mantojuma sarakstā.

“Mēs neesam tos izdomājuši, tikai nododam tālāk kā telpisko zīmi.      Lietuvieši kristībās un kāzās dāvina puzurus. Vācijā puzurus liek virs krāsns un kapličā, Kurzemē puzurus sauc par kāzu lukturiem. Mums padomju laikā puzuru gatavošana, izmantošana telpu rotāšanai izzuda, nebija vērtības tādiem – no salmiem un pašu darinātiem,” stāsta A.Spalviņa un uzsver: “Taču tradīcija ir saglabāta. Neesam apzinājuši, nezinām, cik daudzi mājās gatavo puzurus.”      Ar puzuru darināšanu nodarbojas tautas lietišķās mākslas studijās, latviskās dzīvesziņas uzturētāji un kopēji.
A.Spalviņa    rāda 11.gadsimta jostu, tajā latviskie raksti. Tos pašus, tikai uzmanīgi ieskatoties, var redzēt puzurā.

“Puzuri ir sakārtota, harmoniska Visuma simbols, kas enerģētiski labvēlīgi ietekmē vidi un cilvēku, ar formu un zeltaino krāsu izsaka atdzimstošās gaismas ideju. Šādi palīdzam saulei tikt atpakaļ debesu kalnā… Puzuri transformē negatīvās emocijas, sakārto domas, veido aizsarglauku, simbolizē saikni ar Dievu. Tie rāda, ka ikkatra mazā pasaulīte veido lielo, jo arī mēs, cilvēki, visa radība esam piesieti tādā kā enerģētiskā un dvēseliskā sudraba pavedienā, kas tiecas atpakaļ uz sākotni, uz debesīm,” teikts aprakstā par puzuriem kā nemateriālo kultūras mantojumu.

A.Spalviņa atgādina, ka puzuri nav tikai telpu rotājums Ziemassvētkos. “Tie ir sausā laika rotājums godos. Vasarā, rudenī savāca materiālus no visa, kas ir dabā: salmus, ašķus, pīlādž­ogas, vilkābeles augļus. Skaisti puzurī izskatās asie pipari, ēveļskaidas, kaltētu burkānu ripiņas, spalvas. No latvāņiem gan nevajag gatavot puzurus, tas mums svešs augs. Kad sākas garie, tumšie vakari, ir laiks vakarēšanai un puzuru gatavošanai. Tā ģimenes kopā būšana, zūd atšķirība starp paaudzēm, ir sarunas. Ar puzuriem telpas rotāja no Miķeļiem līdz Lieldienām, ikreiz ieliekot kādu citu akcentu,” stāsta A.Spalviņa.

Meistare regulāri vada puzuru gatavošanas meistardarbnīcas. Izgatavot savu puzuru vēlas gan bērni, gan pieaugušie. “Kā bērni aizraujas! Viņiem ir cita domāšana. Kādus viņi gatavo puzurus! Tas ir mūsu gēnos, un tad klāt nāk izdoma.    Kāds tēvs, ieraugot puzuri, iesaucās, ka tas jau ir atoms. Kristāls ir pamatu pamats, cik precīzi sagriez materiālu, tik precīzs būs puzurs. Meistardarbnīcās parādu, kā to daru, katrs aiziet mājās un    kaut dara citādāk. Puzuru gatavošana nav tehnisks darbs, bet rotāšanās, strādā ar galvu, ieraugi sakarības, kas veidojas. Tā ir gan meditācija, gan darināšana, kas ietver sevī ne tikai prasmes, bet arī zināšanas, piemēram, ģeometrijas likumsakarības, paražas, kas saistītas ar dabu un Visumu. Veidošana attīsta pacietību, precizitāti, iztēli. Bēr­niem tā    attīsta motoriku, uzmanību, matemātikas zināšanas. Ja darināšana var kalpot kā prāta asināšana un sava veida meditācija, tad pats darba rezultāts ir pārsteidzošs,” stāsta A.Spalviņa un uzsver, ka kāds puzurs nevar būt skaistāks par citu, katram savs ir īpašs. Viņa atzīst, ka pēdējos gados amatnieki kļūst arī tādi kā izklaidētāji dažādos pasākumos, rāda, ko dara, iesaista cilvēkus. Viņai spilgtā atmiņā, kā kādā    svinīgā sarīkojumā dāma greznā vakarkleitā gatavojusi puzuri. Cik bijusi laimīga par pašas darināto, ar lepnumu rādījusi citiem.

Puzuri mēdz būt ļoti dažādi, no 12 savērtiem salmiņiem līdz simtiem un tūkstošiem. “Puzurī var ielikt ķiploku, kas būs kā    dabīgais atsvaidzinātājs, nebūs jāuztraucas, ka mazs bērns tiek klāt. Latvietis vienmēr bijis praktisks. Puzuri viņš gatavo tik lielu, lai netraucē telpā,” teic puzuru meistare.    Puzurus    katru gadu    gatavoja no jauna, vecos sadedzināja, tā tiekot vaļā no    uzkrātās negatīvās enerģijas. Ticējumi vēsta: ja puzuru piekar virs bērna gultiņas, bērns aug laimīgs un priecīgs,    tiek pasargāts no slimībām, ļauniem spēkiem. Puzuriem svarīgākā ir      kustība. Kur nav kustības, tur iestājas sastingums, panīkums, tur apstājas laiks. Ja puzurs griežas, tas uz labu, ja nē – gaidāma slimība vai nelaime.

Nākamruden Jelgavā iecerēts    Starptautiskais puzuru un salmu mākslas festivāls, kas būs līdz šim vērienīgākais puzuru darināšanas prasmei veltītais notikums Latvijā un pulcēs meistarus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Tas būs sadarbības un jaunrades platforma, kur ikviens interesents varēs izzināt šī nemateriālā kultūras mantojuma daudzveidīgo izpausmi un filozofiju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
13

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
335

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
112

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
546

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
50
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi