“Līgas adījumu darbnīcā” Jaunpiebalgā pēdējās dienās līdzās meistares daudzveidīgajiem adījumiem top arī kas īpašs.
Līga Lieldiena iesaistījusies koprades projektā “Šalle Latvijai”. Darbnīcā adāmmašīna veido pirms tam gan Līgas, gan vīra Roberta un bērnu Kristīnes un Ralfa zīmētos rakstus.
“Tas ir interesants projekts,” uzsver Līga. Viņu tajā piedalīties izaicināja Latvijā daudziem pazīstamā adītāja Līga Rušiņa. “Šalle Latvijai” mērķis ir gada garumā, izmantojot gan rokadīšanas, gan mašīnas adīšanas tehniku, radīt unikālu adījumu – šalli, kas atspoguļotu visas Latvijas adītāju prasmes, katra novada individuālo krāsu un rakstu izpratni. Šalli novembrī sāka adīt Rīgā, tagad tā ceļo pa Vidzemi, tad dosies pie adītājām citos novados, lai novembrī atgrieztos galvaspilsētā.
“Braucu uz Valmieras Kultūras centru pēc šalles. Mājās atvedu šalles baķi, noliku darbnīcā un biju tik gandarīta, ka tas ir pie manis. Samīļoju un atstāju. Nākamajā rītā tinu ārā no seģenes un priecājos,” stāsta jaunpiebaldzēniete un vērtē: “160 valdziņi, bet, adot ar rokām, izstiepjas gandrīz divreiz platāks. Šalle ir koša, krāsu un toņu bagātība ir ļoti liela. Zaļi, dzelteni, sarkani, rozā toņi, arī baltā krāsa tepat vien ir. Adītājas izmantojušas visdažādākās dzijas – mohēras, aitas vilnas, arī sintētiku, spīdīgus zelta diegus. Kādam adījumam piešūti dzintara gabaliņi. Skaisti!”
Šallē katrs var ieadīt, ko vēlas, un daudzi grib to darīt. Raksti, dabas gleznas, vienkāršas krāsu līnijas – šallē viss iederas.
Līga atklāj, ka gribējusi garajā šallē ieadīt ko vairāk par krāsainām strīpām. Tapušas ūdensrozes, spāres – kas piederas Piebalgai un Gaujai. Ūdensrozes izšūtas ar pērlītēm, lai vairāk izceļas, bet spārēm smaidošas pērļu actiņas. Līga šallei klāt pieadījusi 62 centimetrus. Meita Kristīne izvēlējās izadīt kļavu lapas, dēls Ralfs – mežģīnes, bet Roberts sev tik pazīstamos un tuvos auseklīšus. No Lieldienu ģimenes kopīgajā šallē ieadīti 148 centimetri.
Visas nedēļas garumā “Līgas adījumu darbnīcā” par norisēm projektā interesējas adītāji, kuri arī vēlas iesaistīties. Ne tikai jaunpiebaldzēni, arī no Rankas, Vecpiebalgas, Cēsīm. Šonedēļ to izdarīs 11 rokdarbnieki, katrs noteiktā laikā noadot gabaliņu šalles. “Tad vedīšu šalli uz Smilteni. Vēl arī īpašajā albumā jāieraksta vēlējums Latvijai, nākamajām adītājām. Ir daudz, ko teikt, tikai jāatrod īstie vārdi,” teic Līga.
Šalles adījums iesākts ar Lielvārdes jostas fragmentu, bet ar Lielvārdes jostas rakstu kā gudrības un spēka avotu mūžīgam Latvijas amatniecības prasmju turpinājumam šalli pabeigs. To attīs pie Brīvības pieminekļa valsts dzimšanas dienā.
“Šī nedēļa ir ļoti interesanta un skaista. Gan dabā, gan darbos. Tā izrāva no ikdienas,” saka Līga Lieldiena. Domās viņa jau ir ar citiem saviem adījumiem. Klienti gaida meistares kleitas, mēteļus, jakas, džemperus… Vismaz pagaidām nav zināms, ko Līga neprot noadīt. Ja nu vienīgi tādas šalles un cepures kā vīrs Roberts, jo katrai tiek uzšūts sarkanbaltsarkans karodziņš.
Komentāri