Otrdiena, 9. decembris
Vārda dienas: Tabita, Sarmīte

Ar mīlestību ieada rakstus šallē Latvijai

Sarmīte Feldmane
00:00
20.01.2022
114
Lieldiena 1

“Līgas adījumu darbnīcā” Jaunpiebalgā pēdējās dienās līdzās meistares    daudzveidīgajiem adījumiem top arī kas īpašs.

Līga Lieldiena iesaistījusies koprades projektā “Šalle Lat­vijai”. Darbnīcā adāmmašīna veido pirms tam gan Līgas, gan vīra Roberta un bērnu Kristīnes un Ralfa zīmētos rakstus.

“Tas ir interesants projekts,” uzsver Līga. Viņu tajā piedalīties izaicināja Latvijā daudziem pazīstamā adītāja Līga Rušiņa. “Šalle Latvijai” mērķis ir gada garumā, izmantojot gan rokadīšanas, gan mašīnas adīšanas tehniku,    radīt unikālu adījumu – šalli, kas atspoguļotu visas Latvijas adītāju prasmes, katra novada individuālo krāsu un rakstu izpratni. Šalli novembrī sāka adīt Rīgā, tagad tā ceļo pa Vidzemi, tad dosies pie adītājām citos novados, lai novembrī atgrieztos galvaspilsētā.

“Braucu uz Valmieras Kultūras centru pēc šalles. Mājās atvedu šalles baķi, noliku darbnīcā un biju tik gandarīta, ka tas ir pie manis. Samīļoju un atstāju. Nā­kamajā rītā tinu ārā no seģenes un priecājos,” stāsta jaunpiebaldzēniete un vērtē: “160 valdziņi, bet, adot ar rokām, izstiepjas gandrīz divreiz platāks. Šalle ir koša, krāsu un toņu bagātība ir ļoti liela. Zaļi, dzelteni, sarkani, rozā toņi, arī baltā krāsa tepat vien ir. Adītājas izmantojušas visdažādākās dzijas – mohēras, aitas vilnas, arī sintētiku, spīdīgus zelta diegus. Kādam adījumam piešūti dzintara gabaliņi. Skaisti!”

Šallē katrs var ieadīt, ko vēlas, un daudzi grib to darīt. Raksti, dabas gleznas, vienkāršas krāsu līnijas – šallē viss iederas.

Līga atklāj, ka gribējusi garajā šallē ieadīt ko vairāk par krāsainām strīpām. Tapušas ūdensrozes, spāres – kas piederas Piebalgai un Gaujai. Ūdensrozes izšūtas ar pērlītēm, lai vairāk izceļas, bet spārēm smaidošas pērļu actiņas. Līga šallei klāt pieadījusi 62 centimetrus. Meita Kristīne izvēlējās izadīt    kļavu lapas, dēls Ralfs – mežģīnes, bet Roberts sev tik pazīstamos un    tuvos    auseklīšus. No Lieldienu ģimenes kopīgajā šallē ieadīti 148 centimetri.
Visas nedēļas garumā “Līgas adījumu darbnīcā” par norisēm projektā interesējas adītāji, kuri arī vēlas iesaistīties. Ne tikai jaunpiebaldzēni, arī no Rankas, Vecpiebalgas, Cēsīm. Šonedēļ to izdarīs 11 rokdarbnieki, katrs noteiktā laikā noadot gabaliņu šalles. “Tad vedīšu šalli uz Smilteni. Vēl arī īpašajā albumā jāieraksta vēlējums Latvijai, nākamajām adītājām. Ir daudz, ko teikt, tikai jāatrod īstie vārdi,” teic Līga.

Šalles adījums iesākts ar Lielvārdes jostas fragmentu, bet ar Lielvārdes jostas rakstu kā gudrības un spēka avotu mūžīgam Latvijas amatniecības prasmju turpinājumam šalli pabeigs. To attīs pie Brīvības pieminekļa valsts dzimšanas dienā.

“Šī nedēļa ir ļoti interesanta un skaista. Gan dabā, gan darbos. Tā izrāva no ikdienas,” saka Līga Lieldiena. Domās viņa jau ir ar citiem saviem adījumiem. Klienti gaida meistares kleitas, mēteļus, jakas, džemperus… Vismaz pagaidām nav zināms, ko Līga neprot noadīt. Ja nu vienīgi tādas šalles un cepures kā vīrs Roberts, jo katrai tiek uzšūts sarkanbalt­sarkans karodziņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
9

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
41

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
47

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
53

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
189

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
451
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
23
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
24
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi