Vidzemes apgabaltiesa 1989.gadā dzimušajam Alojas novada iedzīvotājam Jānim Bergam, kuru apsūdz Alojas novada domes preses sekretāres Ievas Drones un viņas dēla Valta slepkavībā 2010.gada nogalē, nozīmēja atkārtotu tiesu psihiatrisko ekspertīzi. Šādu lūgumu iepriekš tiesai izteica apsūdzētā aizstāve. Kā aģentūra LETA noskaidroja tiesā, līdz psihiatriskās ekspertīzes rezultātu saņemšanai lietas tālāka izskatīšana ir apturēta. LETA jau ziņoja, ka šajā lietā apsūdzēts 1989.gadā dzimis Alojas novada iedzīvotājs Jānis Bergs un 1995.gadā dzimusi pusaudze. Vakar, lietas izskatīšanai sākoties, tiesa ar procesa dalībnieku atbalstu lietai pievienoja vairākus materiālus un izziņas. Lietai tika pievienota izziņa no vidusskolas un krīzes centra, kurā pašlaik uzturas apsūdzētā pusaudze. Berga pārstāve tiesnesim iesniedza lūgumu veikt atkārtotu tiesu psihiatrisko ekspertīzi apsūdzētajam. Iesniegumu Berga advokāte pamatoja ar faktu, ka, iestājoties apcietinājumā, apsūdzētajam bijušas psiholoģiska rakstura problēmas, kuru dēļ viņš apmeklējis cietuma psihologu. Apsūdzētajam konstatēti uzvedības traucējumi. Pamatojoties uz to, ka lieta ir sarežģīta un Bergam izvirzīta smaga apsūdzība, viņa aizstāve uzskata, ka lietas izskatīšana būtu atliekama un nepieciešams nozīmēt tiesu psihiatrisko ekspertīzi. Prokurors, izsakot savu viedokli, atzina, ka lietā apsūdzētā psihiskā stāvokļa precīza noteikšana ir būtiska. Taču prokuroram nekādas šaubas nerada tas, ka Bergs ir pieskaitāms. Psihiska rakstura problēmas iepriekš viņam neesot novērotas. LETA jau ziņoja, ka 2010.gada 14.decembrī pēc ugunsgrēka kādās mājās Staicelē atrastas mirušas divas personas ar vardarbīgas nāves pazīmēm – 42 gadus veca sieviete un viņas septiņus gadus vecais dēls. Policija konstatējusi, ka viņi abi ir noslepkavoti, par ko aizdomās tiek turēta kāda 15 gadus veca jauniete un 21 gadu vecs vīrietis, abi – Alojas iedzīvotāji. Prokurore apsūdzību 1989.gadā dzimušajam Alojas novada iedzīvotājam uzrādījusi pēc Krimināllikuma 118.panta 2.punkta par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja noslepkavotas divas vai vairākas personas. Par šo pārkāpumu soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no 15 līdz 20 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu. Apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 185.panta 2.daļas – par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā vai ja tā nodarījusi lielu materiālu zaudējumu, vai ja tās rezultātā vainīgā neuzmanības dēļ iestājusies cilvēka nāve vai izraisītas citas smagas sekas. Par šo pārkāpumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem. Kā liecina Latvijas tiesu portālā publicētā informācija, apsūdzība šajā lietā uzrādīta arī pēc Krimināllikuma 313.panta 2.daļas – par noziedznieka, kā arī nozieguma izdarīšanas rīku un līdzekļu, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu iepriekš neapsolītu slēpšanu, ja slēpjamais noziegums ir sevišķi smags. Par šo pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām. Tāpat apsūdzība uzrādīta arī pēc Krimināllikuma 315.panta par neziņošanu, ja ir droši zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums. Par šo pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām. LETA
Komentāri