Latvijā piecu gadu laikā, proti, no 2015. gada līdz 2020.gadam, piena ražošanas nozari pametušas 8142 saimniecības, kas ir gandrīz 42% no kopējā saimniecību skaita, secinājuši Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) zinātnieki pētījumā par piena nozares stratēģisko attīstību Latvijā.
Straujākais samazinājums vērojams saimniecību grupā ar slaucamo govju skaitu, kas nesasniedz desmit, tomēr arī pārējās grupās saimniecību skaits ir sarucis. Tāpat par 26 400 sarucis kopējais slaucamo govju skaits, tostarp saimniecībās, kurās ir viena līdz deviņām govīm, samazinājums ir par 14 300.
Slaucamo govju skaits nav samazinājies tikai saimniecībās ar 200 un vairāk piena govīm – tajās dzīvnieku skaits ir pieaudzis par apmēram 14 tūkstošiem, tomēr pētnieki vērtē, ka tas nekompensē slaucamo govju skaita samazinājuma tendenci nozarē.
Par vienu no būtiskākajiem iemesliem nozares sarukšanā pētnieki atzīst to, ka Latvijā piena iepirkuma vidējā cena ilgstoši ir vismaz piecus centus par kilogramu mazāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). 2019.gadā Latvijā vidējā piena iepirkuma cena bija 5,39 centi par kilogramu, mazāka nekā vidēji ES, 2020.gadā – 5,9 centi, bet 2021.gada astoņos mēnešos – 5,31 cents par kilogramu.
Izslaukums no govs ir augstāks lielajās saimniecībās, piena sausna – vidēji lielās ģimenes saimniecībās. Ganāmpulkos ar slaucamo govju skaitu virs 200 novērojama augstākā produktivitāte – izslaukums 2020.gadā vidēji no govs pārsniedz 9,5 tonnas piena (šajās saimniecībās tiek saražots nedaudz vairāk kā 1/3 no kopējā piena valstī). Arī saimniecību grupā ar slaucamo govju skaitu no 100 līdz 199 ir relatīvi augstāka produktivitāte un augstāka par valstī vidējo, bet saimniecībās ar mazāku govju skaitu vidējais izslaukums ir sešas septiņas tonnas gadā, savukārt sešas tonnas vidēji no govs gadā nesasniedz saimniecības, kurās mazāk par deviņām govīm. Tāpat vidēji zema piena ražošanas produktivitāte ir bioloģiskajās saimniecībās (5,6 tonnas gadā).
Savukārt, izvērtējot piena sausnas (tauki + olbaltumvielas) saturu pienā, secināts, ka saimniecību grupā ar augstāko izslaukumu tauku un olbaltumvielu saturs vidēji ir viszemākais, izvērtējuši pētnieki. Visaugstākais tauku un olbaltumvielu saturs pienā ir saimniecībās, kurās tur 50 līdz 99 govis, un augsts tas vidēji ir arī saimniecībās ar 100 – 199 govīm. Saimniecībās ar mazāku govju skaitu ganāmpulkos, kā arī bioloģiskajās saimniecībās raksturīgs salīdzinoši augsts tauku saturs pienā, bet zemāks olbaltumvielu saturs.
Latvijā ierasts, ka par piena ražošanas galveno produktu tiek uzskatīts svaigpiens. Tomēr uzturvērtība un tirgus vērtība faktiski piemīt tajā esošajai sausnai (taukiem un olbaltumvielām, arī laktozei un minerālvielām), bet ne ūdens frakcijai, uzsver pētnieki. Salīdzinot tauku un olbaltumvielu saturu pienā vidēji piecu gadu laikā, redzams, ka Vācijā un Īrijā ir būtiski augstāks gan olbaltumvielu, gan tauku saturs pienā nekā Baltijas valstīs un Polijā. Sausna ir piena pārstrādes produktu noteicošā sastāvdaļa, augstāks piena tauku un olbaltumvielu saturs nodrošina labāku produktu iznākumu pārstrādē. Salīdzinoši zems vidējais sausnas (tauku + olbaltumvielu) saturs pienā Latvijā visdrošāk skaidrojams gan ar desmitgades ilgām tradīcijām, gan ar to, ka piena ražošana Latvijā attīstās atrauti no piena pārstrādes un, izmantojot sadrumstalotai piena ražošanas struktūrai raksturīgo zemo tirgus spēku un neelastīgo piedāvājumu, Latvijā saražotā piena iepircēji globālā tirgus apstākļiem neatbilstīgi novērtē sausnas saturu pienā.
Pētnieku dati liecina, ka piena nozarē Latvijā pamatā darbojas nelieli piena kooperatīvi. 2020.gadā svaigpienu iepirka 32 piena kooperatīvi, vidēji gadā katrs 8800 tonnas.
Lielākoties kooperatīvu biedru skaits nepārsniedz simts piena ražotāju, kas neļauj būtiski ietekmēt piena iepirkuma cenu, tomēr atvieglo samaksu par pienu saņemšanu to dalībniekiem.
Latvijas piena kooperatīvu daļa kopējā svaigpiena iepirkumā 2020.gadā veidoja 33%, savukārt piena pārstrādes uzņēmumi iepirka 35% no kopējā svaigpiena. Vidēji ES dalībvalstīs kooperatīvu daļa piena piegādēs veido apmēram 64%, tostarp, piemēram, Īrijā – 98%.
Saimniecības ar slaucamo govju skaitu ganāmpulkā virs 200 uzrāda labāku ekonomisko noturību, vērtējot pēc saimniecību spējas gūt ieņēmumus no produkcijas pārdošanas tirgū. Savukārt augstāka ir šajā grupā ietilpstošo saimniecību atkarība no darbaspēka pieejamības tirgū un lopbarības pieejamības tirgū (augsts pirktās lopbarības īpatsvars), līdz ar to šo saimniecību noturība pret ražošanas faktoru nodrošināšanas risku vērtējama zemāka nekā saimniecību grupās ar slaucamo govju skaitu ganāmpulkā no 30 līdz 99, kur raksturīgs augstāks ģimenes darbaspēka īpatsvars un augstāks pašražotās lopbarības īpatsvars. Mazāko ganāmpulku saimniecību grupās savukārt ir zemāka ekonomiskā noturība, vērtēta pēc spējas gūt ieņēmumus no produkcijas pārdošanas un augstāka ieņēmumu atkarība no atbalsta. Lai kāpinātu šo saimniecību ekonomisko noturību, nepieciešamas investīcijas darba ražīguma kāpināšanā.
Piena saimniecībām ir grūtības piesaistīt finanšu resursus īstermiņa un ilgtermiņa attīstības plānu īstenošanai. Līdzšinējos pētījumos identificētas vairākas problēmas, kas ierobežo lauksaimnieku piekļuvi finansējumam, tostarp kā nozīmīgākās ir pietiekama nodrošinājuma trūkums, jo lauksaimniecībā izmantojamā zeme kalpo kā nodrošinājums aizdevumam, tomēr lielas zemes platības galvenokārt ir laukaugu saimniecību privilēģija. Savukārt īstermiņa aizdevumiem saimniecības rīcībā esošie apgrozāmie līdzekļi (krājumi) netiek novērtēti kā nodrošinājums. Kredītiestādes praktiski nestrādā ar jaunpienācējiem un jaunajiem zemniekiem viņu kredītvēstures, pieredzes un prasmju trūkuma dēļ, tāpat kredītiestādes ir piesardzīgas, vērtējot investīciju projektus lauksaimniecības sektorā, jo iegādātajām iekārtām ir ierobežots lietotu iekārtu tirgus. Lauksaimniecība ir investīciju ietilpīga nozare, bet piena ražošanā naudas plūsma no produkcijas pārdošanas tirgū sāk veidoties vairāk nekā pēc gada kopš darbības uzsākšanas, tādējādi atbalsta loma jo īpaši saimnieciskās darbības sākuma posmā ir neatsverama.
Pētījuma rezultāti ir publiski pieejami pētījuma atskaitē, kas pilnā apmērā publicēta LLU projektu datubāzē.
Komentāri