Satraukumu radījusi ziņa no Naukšēnu pagasta zemnieku saimniecības “Jungas” īpašnieka, ka pienācis laiks atvadīties no taurgovīm, kuras ar Pasaules Dabas Fonda
atbalstu pirms 15 gadiem atvestas no Papes Dabas parka ganībām.
Izšķirties par šādu rīcību liek tas, ka attiecībā uz savvaļas dzīvniekiem nav iespējams izpildīt likumā paredzētās prasības, bet sodus maksāt negribas. Saimnieks nav veicis taurgovju ganāmpulka laboratoriskos izmeklējumus.
Saskaņā ar Eiropas Savienības un arī Latvijas normatīvajiem aktiem Heka govis jeb taurgovis ir lauksaimniecības, nevis savvaļas dzīvnieki un uz tām attiecas visas tās pašas dzīvnieku identifikācijas un infekcijas slimību uzraudzības prasības kā uz jebkuru citu lauksaimniecības dzīvnieku sugu. Tas nozīmē, ka govis ir jāreģistrē, jāapzīmē un vidēji reizi trīs līdz piecos gados neatkarīgi no šķirnes jāizmeklē uz dažādām dzīvnieku infekcijas slimībām. Taurgovju saimnieks skaidrojis, ka prasības ir grūti ievērot, jo, piedzimstot teliņiem, tiem ausī jāiedur krotālijas. Dzīvnieku sagūstīšana esot praktiski neiespējama, jo taurgovis, dzīvojot savvaļā, ir mežonīgas un nikni aizstāv teļus.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta direktores vietnieks Edvīns Oļševskis, komentējot situāciju zemnieku saimniecībā Naukšēnos, aģentūrai LETA sacījis, ka katra liellopu novietne, kurā netiek veikti dzīvnieku izmeklējumi uz govju brucelozes un govju enzootiskās leikozes slimībām un nenodrošina brīvas novietnes statusa uzturēšanu, apdraud visas Latvijas no slimībām brīvo statusu. Par taurgovju populācijas saglabāšanu Latvijā šonedēļ spriež arī Saeimas deputāti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdē.
Vai kas mainīsies, vai prasības ir un paliek prasības, rādīs laiks. Raunas pagasta “Jaun- Ieviņās” kopš 2002. gada ganību noganīšanai dzīvo savvaļas zirgi, bet no 2006. gada arī savvaļas govis. Saimnieks Uldis Rudzītis atzīst, ka stāsts par krotālijām ir sens. “Ja Ministru kabinets lemj, neko nevaram darīt, noteikumi jāievēro,” teic “Jaun-Ieviņu” saimnieks un pastāsta, kad atveda zirgus, bijis tas pats. “Ja savvaļas dzīvnieki dzīvo dabas parkā, tad var būt nenumurēti, ja saimniecībā, kas grib risināt dabas aizsardzības jautājumus, noteikumi citi. Ja dzīvnieks stāv kūtī, visticamāk, krotālija kalpos ilgi. Ja to iespiež ausī dzīvniekam, kas dzīvo ārā, mežā, krūmos, bieži vien jau pēc dienas tās nav. Vēlēšanās izmantot krotālijas ir lielāka nekā no tām jēga. Prasība ir pārspīlēta. Ja dzīvnieku iecerēts pārvest, tad jābūt krotālijai,” viedokli pauž U.Rudzītis.
Savvaļas dzīvniekam iespiest krotāliju ausī ir grūts un traumējošs pasākums, atzīst “Jaun-Ieviņu” saimnieks. Ar izbrīnu un neizpratni klausījies priekšlikumu – ja citādi nevar izpildīt prasības, tad dzīvniekus vajag iemidzināt, paņemt analīzes un ielikt krotālijas. “Ja govs būs grūsna, pēc iemidzināšanas tā zaudēs teļu. Vai ierēdņu vēlme visu sanumurēt ir tā vērtā? Skumjākais ir tas, ka tie, kuri to iesaka, paši to zina,” teic U.Rudzītis un atzīst, ka par birokrātijas palielināšanos var tikai ironizēt. “Ja sanumurējam taurgovis, nākamie varētu būt aļņi, tad stirnas, lai zinātu, kurš dzīvnieks gājis garām kādai mājai. Zaķus nedrīkst aizmirst, tiem noderētu atstarotāji, lai uz ceļa kāds nenobrauc. Var rīkot talkas zaķu ķeršanai. Vēl vajadzētu izveidot kādu kantori, kas kontrolē, lai zaķi nepazaudē atstarotājus. Tas patiešām ir smieklīgi, ja pārcentībā un nesaprašanā paši nedarītu muļķības. Ierēdņu aizbildināšanās, ka tās ir ES prasības, neder pat atrunām, jo esam taču ES un tās ir mūsu pašu prasības, mūsu ierēdņu prasības,” pārdomās dalās U.Rudzītis, piebilstot, ka ir pārliecināts, rūpējoties par dabu, svarīgākais nav, lai visi būtu pieskaitīti. Lai cik ļoti cilvēks grib būt noteicējs pār dabu, tā klusēdama pierāda, ka ir noteicēja pār cilvēkiem.
Komentāri