Limbažu novada iedzīvotājiem ir maza interese par novada bioenerģijas ražošanas un izmantošanas veicināšanas rīcības plānu, jo tā publiskās apspriešanas sanāksmē nav piedalījies neviens iedzīvotājs, aģentūrai LETA pastāstīja Limbažu novada pašvaldības attīstības nodaļas vadītājs Ģirts Ieleja.
Iepriekš pašvaldība organizējusi sanāksmi ar uzņēmējiem, kuriem par plānu bijusi lielāka interese. Uzņēmēji kritiski novērtējuši atsevišķas pašvaldības ieceres, un secināts, ka pagaidām tās vēl nebūtu iespējams īstenot.
Tā noticis ar ieceri par loģistikas centra – malkas plača veidošanu. Ņemot par pamatu ārvalstu pieredzi, pašvaldība vēlējās rosināt šāda plača veidošanu, lai tie, kas piegādā malku, granulas, briketes, tās vestu uz šo placi, kur iedzīvotāji tās varētu iegādāties. Sarunā ar uzņēmējiem secināts, ka kurināmais materiāls visbiežāk tiek gādāts caur paziņām, tādēļ šāda sistēma īsti nestrādātu.
Līdzīgi bijis arī ar ieceri izcirst un šķeldot krūmus pašvaldības ceļu malās. Šķeldu pēc tam varētu nogādāt SIA “Limbažu siltums”, tomēr arī šī lieta nav guvusi atbalstu. SIA “Limbažu siltums” nav savas tehnikas un ar šiem darbiem tiek galā paši privātuzņēmumi, tādēļ pašvaldības iesaistīšanās nav nepieciešama.
Limbažu novada pašvaldība iecerējusi veidot izglītības centru, kurš nodarbotos ar iedzīvotāju izglītošanu energoefektivitātes jautājumos. Kā spriež Ieleja, tas varētu iedzīvotājos veicināt interesi par bioenerģiju. Centrs varētu apkopot pieredzi, piemēram, kāds ir reālais ieguvums no saules kolektoriem, vēja ģeneratoriem Limbažu novadā.
Kā stāsta Ieleja, ārvalstu pieredze liecina, ka šādam mazam centriņam vajadzētu būt katrā pašvaldībā. Tā darbības nodrošināšanai nevajadzētu daudz līdzekļu, taču ieguvums būtu liels. Centrs varētu sniegt arī maksas pakalpojumus, piemēram, veikt ēku termogrāfisko analīzi. Pašvaldība varētu rakstīt projektu, lai centra izveidei uz diviem trijiem gadiem piestāstītu Eiropas fondu naudu.
Izstrādāto Limbažu novada bioenerģijas ražošanas un izmantošanas veicināšanas rīcības plānu vēl vērtēs novada domes deputāti.
LETA jau ziņoja, ka izstrādātais plāns kalpos par ietvaru bioenerģijas reģiona izveidošanai novadā, un tā mērķi ir veicināt efektīva un uzticama vietējā biomasas tirgus un piegādes ķēžu attīstību, paaugstināt ieinteresēto pušu zināšanas par bioenerģijas projektu īstenošanu un ar to saistītajām aktivitātēm, kā arī sekmēt investīcijas bioenerģijas projektos un vietējā uzņēmējdarbībā.
Kā secināts plānā, galvenais biomasas potenciāls Limbažu novadā saistāms ar enerģētiskās koksnes ieguvi no mežizstrādes atlikumiem (malka no mazvērtīgās koksnes, celmi, zari, koku galotnes). Papildu biomasas avoti ir enerģētisko kultūru audzēšana uz lauksaimniecībā neizmantotajām zemēm un grāvmalās augošā biomasa.
Rīcības plānu izstrādājis SIA “Ekodoma” sadarbībā ar novada pašvaldību. Pēc dokumenta apstiprināšanas atbildīgajās institūcijās sekos pirmo bioenerģijas reģiona izveidošanas soļu īstenošana. Rīcības plāns tiks periodiski atjaunots, lai iekļautu reģionu raksturojošos apstākļus. Plāns izstrādāts Eiropas Komisijas līdzfinansētā starptautiskā projekta “BioRegions” laikā, balstoties uz struktūru, ko radījuši projekta partneri no pieredzes bagātiem bioenerģijas reģioniem Ahentālē (Vācija) un Jenčēpingā (Zviedrija).
LETA
Komentāri