Pēc AS “Latvijas Gāze” (LG) iniciatīvas ir izgatavoti 250 000 uzlīmju operatīvo dienestu tālruņu atpazīstamības veicināšanai. Uzlīmes plānots izlīmēt māju kāpņutelpās un liftos.
Uz uzlīmēm rakstīts, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) var izsaukt, zvanot uz tālruni 112, kas vienlaikus ir arī vienotais ārkārtējo notikumu numurs, Valsts policiju var izsaukt, zvanot 110, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu var izsaukt, zvanot 113, bet Gāzes avārijas dienestu var sazvanīt uz numuru 114. Blakus katram tālruņa numuram uz uzlīmes ir attēlots arī attiecīgā dienesta operatīvais transportlīdzeklis.
Kā preses konferencē atzina visu četru minēto dienestu pārstāvji, būtu ļoti labi, ja iedzīvotāji iegaumētu visus četrus tālruņus. Lai gan jebkurā ārkārtas situācijā spēs palīdzēt arī vienotā ārkārtējo notikumu tālruņa 112 operators, zvanot uzreiz tieši nepieciešamajam dienestam, nelaimē nonākušais cilvēks varēs ietaupīt sekundes, jo 112 operatoram vairs nebūs šis zvans jāpāradresē, kas tomēr prasa laiku. Ārkārtas situācijās pat dažām sekundēm var būt dzīvības cena, uzsvēra dienestu pārstāvji.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) jau preses konferences sākumā atzina, ka, viņaprāt, dažādo operatīvo dienestu tālruņu ieviešana ir sevi attaisnojusi.
VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns sacīja – lai gan liekas, ka četri operatīvo dienestu tālruņu numuri ir jauni, tie tomēr ir pēcteči jau sen zināmajiem numuriem 01, 02, 03 un 04. Taču trīsciparu numuri nepieciešami tāpēc, ka no mobilajiem tālruņiem nav iespējams piezvanīt uz divciparu numuriem.
Zitāns atgādināja, ka uz vienoto ārkārtējo notikumu tālruni 112 iedzīvotāji var zvanīt, atrodoties jebkurā vietā Eiropā.
LG valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis žurnālistiem pastāstīja, ka līdz gada beigām tikšot veikta analīze, lai noskaidrotu, vai iedzīvotāji ir iegaumējuši šos tālruņus un māk tos pareizi izmantot. Dāvis pauda pārliecību, ka pusgada vai gada laikā cilvēki šos numurus iemācīsies un atcerēsies.
Pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir apņēmusies parūpēties par to, lai uzlīmes ar operatīvo dienestu tālruņiem tiktu izlīmētas visās šī uzņēmuma apsaimniekotajās ēkās, kurām ir dabasgāzes pieslēgums. Uzlīmes bez maksas varēšot saņemt arī citas apsaimniekošanas kompānijas. Uz tām jau esot pieteicies, piemēram, “Latio namsaimnieks”.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja LG preses sekretārs Vinsents Makaris, uzlīmju izgatavošana izmaksāja ap 6000-7000 latu un šo summu pilnībā finansēja LG. Arī ikvienam iedzīvotājam, kurš vēlēsies saņemt šādu uzlīmi, būs iespēja zvanīt uz LG kontaktu centra numuru 155 un palūgt to. Tādā gadījumā LG šīs uzlīmes cilvēkiem uzdāvināšot.
Makaris gan atzina, ka Gāzes avārijas dienests apkalpo tikai LG dabasgāzes infrastruktūru, līdz ar to, ja rodas ārkārtas situācijas ar propāna gāzes baloniem, tad cilvēkiem ir jāzvana uz 112, nevis uz 114. Tomēr arī tad, ja šādās situācijās cilvēks piezvanīs uz 114, viņš tiks pāradresēts uz 112.
VUGD priekšnieka vietnieks Zitāns atgādināja, ka, piezvanot operatīvajiem dienestiem, ir jānosauc notikuma vietas adrese vai vismaz jāapraksta vieta, ja precīza adrese nav zināma, jāizstāsta, kas atgadījies, jāatstāj operatoram savs vārds, uzvārds un tālrunis, kā arī jābūt gatavam, ka operatīvā dienesta darbinieki atzvanīs, ja vajadzēs kaut ko precizēt. Jebkurā gadījumā ir jāklausa operatora norādēm un jāļauj operatoram vadīt sarunu.
Zitāns pastāstīja, ka, piemēram, zvanot uz vienoto ārkārtējo notikumu numuru 112, zvani tiek pāradresēti pēc sarežģītiem algoritmiem, ņemot vērā gan to, no kurienes tiek zvanīts, gan to, cik noslogoti ir tuvākā reģiona sakaru punkta operatori. VUGD priekšnieka vietnieks atzina – reizēm gadās pat tā, ka cilvēks atrodas tuvu valsts robežai un mobilo sakaru tornis “domā”, ka zvanītājs ir otrpus robežai, tāpēc cilvēks sazvana kaimiņvalsts glābšanas dienestu. Tomēr ar šādiem gadījumiem dienesti rēķinās, palīdzība vienmēr tiek sniegta un satraukumam nav pamata, sacīja Zitāns.
Viņš paskaidroja, ka patlaban 112 operatori var noteikt zvanītāja atrašanās vietu, taču šīs koordinātas esot aptuvenas, piemēram, pilsētās, kur ir vairāk mobilo sakaru torņu, precizitāte ir lielāka, bet laukos, kur torņu nav tik daudz, iegūtie dati ir visnotaļ aptuveni. Lai zvanītāja atrašanās vietu varētu noteikt pavisam precīzi, būtu jāiegulda milzu resursi tehnoloģijās, atzina Zitāns.
LETA
Komentāri