Baltijas jūrā – Skandināvijas piekrastē un arī Rīgas jūras līcī, kā arī Latvijas rietumu piekrastē – sākušas ziedēt aļģes, liecina Somijas Vides institūta mājāslapā publicētie satelīta attēli.
Kā informēja Baltijas jūras glābšanas kampaņas “Spēks ir tīrā jūrā” pārstāve Līga Ivanova, aļģu ziedēšana jūrā sākusies līdz ar vasarīgu laika apstākļu iestāšanos.
Pasaules Dabas fonds skaidro, ka aļģes būtiski samazina skābekļa daudzumu ūdenī un līdz ar to palielinās jūras mirušās zonas – reģioni, kur skābekļa trūkuma dēļ iet bojā jūras augi un dzīvās radības.
Ūdenī ziedošās aļģes ne vien nogalina jūras dzīvību, bet var kļūt toksiskas un radīt nopietnus draudus arī cilvēka veselībai. Tās var izraisīt ādas iekaisumu, astmu, vemšanu un pat aknu darbības traucējumus. Lai glābtu Baltijas jūru un vienlaicīgi arī savu veselību, ir jāizvērtē savi ikdienas paradumi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, aicina kampaņas “Spēks ir tīrā jūrā” iniciators.
Nozīmīgs aļģu veidošanās iemesls ir eitrofikācija, kad jūra saņem daudz vairāk barības vielu, fosfātu un nitrātu, nekā spēj pārstrādāt. Barības vielas, kas nāk no sauszemes, jūrā lielākoties nokļūst no mājsaimniecībām, kā arī no zemes apsaimniekošanas.
Lai novērstu kaitīgo vielu nokļūšanu ūdenī no mājsaimniecībām, ikvienam būtu jāizvēlas mazgāšanas līdzekļi, kas nesatur fosforu, jo tas kopā ar slāpekli ir galvenās aļģu barības vielas. Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) dati liecina, ka līdz pat 24% no kopējā fosfora daudzuma, kas ieplūst Baltijas jūrā, nāk tieši no mazgāšanas līdzekļiem, taču fosfors tajos nav neaizvietojams. Latvijā vairs nevar tirgot veļas mazgāšanas līdzekļus ar augstu fosfora saturu, bet vēl joprojām uzmanīgi jāizvēlas trauku mazgāšanas līdzekļi, vēstīja Ivanova.
Tāpat, lai novērstu fosfora ieplūšanu jūrā, mājsaimniecībām jāierīko notekūdeņu attīrīšanas sistēma, kas neitralizē daļu šīs vielas. Statistikas dati liecina, Latvijā līdz pat 30% mājsaimniecību nav pieslēgtas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas.
Savukārt aptuveni 60% Baltijas jūras piesārņojuma veido zemes apsaimniekotāji, piemēram, lauksaimniecībā lietojot minerālmēslus vai nepietiekami attīrot notekūdeņus, kas izplūst no lopu fermām.
Kā ziņots, lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, sākta ilgtermiņa iniciatīva “Spēks ir tīrā jūrā”. Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts un liepājnieks, kurš sevi nodēvējis par Dzintaru Jūru. Īstenojot kampaņu, viņš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas fondu un “SEB banku”. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas laikā veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.
LETA
Komentāri