Tūrisma asociāciju pārstāvji, vērtējot Nacionālā attīstības plāna (NAP) ieceri salabot ceļus, atzīst, ka tas bija jāizdara jau sen un sliktais ceļu stāvoklis apgrūtina tūrisma attīstību, liecina biznesa portāla “Nozare.lv” veiktā aptauja.
NAP ieceri samazināt sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts galvenos un reģionālos autoceļus Latgales reģiona tūrisma asociācijas “Ezerzeme” valdes loceklis Jānis Rutka vērtēja pozitīvi, taču norādīja, ka šie solījumi izskanējuši jau sen, bet nav tikuši pildīti. Un joprojām sliktais ceļu stāvoklis apgrūtina tūrisma attīstību Latgalē. “Visvairāk ceļu remonts nepieciešams tieši 2.kategorijas un 3.kategorijas ceļiem, jo, piemēram, tūristu autobuss no Vācijas nemaz nedrīkst braukt pa gruntsceļiem, pretējā gadījumā izdevumi par autobusa remontu netiek segti,” skaidroja Rutka.
“Ceļi noteikti ir jāsaved kārtībā, jo nereti tieši slikto ceļu dēļ tūristi neizvēlas mūsu produktus,'' uzsvēra Zemgales Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja Inese Turkupole-Zilpure.
Vienlaikus asociāciju pārstāvji atzina, ka NAP iecere veidot uz eksportu orientētus tūrisma produktus zināmā mērā jau tagad tiek realizēta.
Rutka atzina, ka “uz eksportu orientēti tūrisma produkti, izmantojot reģionu unikālo, dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, reģionos izveidoto infrastruktūru un klimata priekšrocības” jau tiek veidoti un lielākoties gadu no gada tie domāti eksportam – ārvalstu tūristiem no Vācijas, Skandināvijas valstīm, Lielbritānijas un Krievijas. Ņemot vērā, ka ārzemēs dažos populāros tūrisma galamērķos ir radušās problēmas politisku notikumu dēļ, arī Latvijas ceļotāji varētu vairāk pievērsties vietējam tūrismam un šo uz eksportu orientēto produktu izmantošanai.
Savukārt Turkupole-Zilpure uzsvēra, ka jau pašlaik ir tādi reģionālie tūrisma produkti, kas ir piemēroti eksportam, un ir tādi, pie kuriem vēl jāpiestrādā, lai padarītu tos interesantus konkrētās valsts tūristiem. “Lai to izdarītu, jāizpēta konkrētās valsts tūristu ceļošanas paradumi un intereses, jo nav tā, ka viens tūrisma produkts der visiem eksporta tirgiem,” uzsvēra asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Pēc Rutka domām, plāni “attīstīt Rīgas kā reģiona metropoles funkciju veikšanai nepieciešamo infrastruktūru (tostarp tūrisma, kultūras, zinātnes un investīciju piesaistes jomās)” vērtējami kā akcents Rīgas un tās interešu lobēšanai. “Jāņem vērā, ka no Rīgas līdz Latvijas reģioniem tūristi nonāk maz, jo Rīgas tūrisma bizness cenšas noturēt ceļotājus pie sevis,” teica Rutka.
Savukārt Turkupole-Zilpure norādīja, ka parasti jau ceļotāji citas zemes sāk iepazīt, apmeklējot galvaspilsētu un, ja tā patīk, tad dodas ceļot pa visu valsti. “Ja valsts vairāk pievērstos vietējā tūrisma attīstībai, tad tūrisma produktus būtu daudz vieglāk pielāgot ārvalstu tirgu prasībām. Turklāt svarīga ir vienmērīga visu reģionu attīstība, īpaši nevienu neizceļot,” teica Turkupole-Zilpure.
Arī Rutka uzsvēra, ka svarīgi, ka NAP plānā vērā tiek ņemtas arī reģionu, ne tikai Rīgas intereses.
Savukārt par plāniem “izveidot vienotu valsts aģentūru, kas visaptveroši rūpētos par valsts tēla veidošanu (apvienojot Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA), Latvijas institūta, atsevišķas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) funkcijas u.c. piekritīgās funkcijas)”, pēc Rutka domām, pašlaik vēl grūti spriest.
“Rezultāts var būt labs, bet var būt arī tā, kā pēc novadu reformas, kad apvienoja divus novadus, bet vēlāk izrādījās, ka tā vietā vajadzēja veidot trīs novadus. Katra no šīm struktūrām dara savu darbu un vajadzētu ļaut, lai darbs tiek turpināts – tas, vai būs viens vai vairākas struktūras, jau nemainīs lietas būtību,” uzskata Rutka.
Latvijas tēla veidošanu tūrisma nozare Latgales pusē tā īpaši neizjūt, savukārt TAVA aktivitātes un līdzdalība starptautiskajās izstādēs ir daudz jūtamāka. “TAVA aģenti, kas savulaik darbojās visā Latvijā, arī bija liels ieguvums tūrisma attīstībai reģionos, taču tagad viņu funkcijas uzkrautas tūrisma informācijas centriem, kas ir pašvaldību struktūras un kurām nepietiek līdzekļu šo funkciju veikšanai,” situāciju raksturoja Rutka.
Arī Turkupole-Zilpure plānus izveidot vienotu valsts aģentūru vērtē atturīgi, norādot, ka labāk tomēr ļaut katram darīt savu darbu, jo TAVA, LIAA un Latvijas institūts jau tagad sekmīgi sadarbojas.
Kā ziņots, NAP mājaslapā 6.augustā tika publicēta NAP 2014.-2020.gadam 1.redakcijas koriģētā versija.
NOZARE.LV
Komentāri