Latvijas ainavā iezīmējas vasaras pilnbrieds. Pļavas zaudējušas puķu krāšņumu, sēj sēklas. Tautasdziesma atgādina – skaista pļava, kad nepļauta, vēl skaistāka, kad nopļauta. Līdz 15.augustam jāsteidz nopļaut laukus tiem, kuri pieteikušies ES naudai par saimniekošanu. Bet kur vien skaties – nepļautas pļavas.
“Šķiet, ka šovasar paliks vairāk nepļautu pļavu nekā citus gadus,” saka zemnieku saimniecības “Kociņi” saimnieks Andris Supe no Mores pagasta. Viņš jau septiņus gadus piedāvā pļavu appļaušanu ne tikai savā pagastā un novadā, bet plašā apkaimē, arī visā bijušajā Cēsu rajonā. Viņš atzīst, ka interese par piedāvāto pakalpojumu pēdējā laikā mazinās. Toties aizvien lielāka kļūst konkurence. Pļavu appļaušanu piedāvā aizvien vairāk. Protams, tie saimnieki, kam galvenā rūpe, lai zāle neaug, izvēlas pļaušanu ar zāles sasmalcināšanu.
“Man ir pastāvīgie klienti, kad pabeidzu viņu laukus, labprāt pļautu citiem, bet gribētāju nav,” stāsta Andris un piebilst, ka visbiežāk zemju īpašnieki sakot, ka pļavu appļaušana iznāk pārāk dārga. Maksa par pakalpojumu pēdējos gados gan nav mainījusies, kaut degviela kļuvusi dārgāka, tāpat rezerves daļas tehnikai.
Tie, kuri pieteikušies tiešmaksājumiem, neriskē ar nepatikšanām un savu zemi appļauj. Protams, tad uz peļņu par zemi cerēt īpaši nevar. No saņemtās ES naudas, samaksājot par pļaušanu un nekustamā īpašuma nodokli, daudz pāri nepaliek, bet tomēr maciņā kaut kas tiek. “Ārzemnieki, kuri iegādājušies lauksaimniecības zemes, gan tām neļauj aizaugt. Lauki, ja tajos neko nesēj, tiek appļauti. Taču zeme, kas pieder tiem, kuri nesaimnieko, pamazām aizaug,” domās dalās Andris Supe. Viņš atzīst, ka daudzos pagastos labi redzams, ka lauki, kas vēl pirms dažiem gadiem bija ganības, kur pļāva sienu, pamazām aizaug ar krūmiem.
Jānis saimnieko Liepas pagastā un tiem, kam nepieciešams, arī appļauj laukus. “Vairs jau nav, kam pļaut. Ar katru gadu mazāk ir saimnieku, kuri domā par saviem laukiem. Īpaši jau pilsētnieki. Droši vien sapirkuši tik daudz zemes, ka vairs nespēj apkopt,” domās dalās Jānis un uzsver: “Žēl, ka labi lauki aizaug.” Viņš atzīst, ka pļaušanas pakalpojuma piedāvājums ir vairāk kā hobijs, nevis nodarbošanās. Kad saimniecībā sagādāts siens, pļavas nopļautas, varētu piepelnīties. “Pēdējos gados ne tikai mazāk darba, bet arī vairs neatmaksājas. Nekoptie lauki ir akmeņaini, tehnika bieži lūst. Iznāk teju vai – cik nopelni, tik ieguldi tehnikas remontā,” pastāsta Jānis. Kad beigsies pļavu pļaušana, viņš apsvērs, vai nākamgad vispār vērts citiem pļaut.
“Laukos cilvēki negrib saimniekot un arī citiem savas zemes ne izīrē, ne pārdod. Lai aizaugušos tīrumus iztīrītu no krūmiem, atkal būs jāiegulda nauda un darbs,” viedokli izsaka liepēnietis un ir diezgan skeptisks par lauku attīstību vismaz tuvākajā nākotnē.
Sarmīte Feldmane
Komentāri