Aizvien biežāk ikdienā dzirdami vārdi
“slow food”. Daudzi droši vien nezina, ko tas nozīmē, bet pēc
intuīcijas teiktu, ka tas ir kas pretējs “fast food”, kas vedina domāt par ne īpaši veselīgu ēdienu. Arī mūspusē ne viens vien ir dzirdējis par kustību “Slow food”, kas popularizē vietējos, sezonas un tradicionāli audzētos, ražotos produktus. Kustības pārstāvji gan Latvijā, gan citās valstīs mudina iedzīvotājus aizvien vairāk aizdomāties par to, ko ēdam, un aicina uzturā lietot pēc iespējas veselīgākus produktus.
To uzsvēra arī viesi, kuri pagājušajā nedēļā ieradās Pārgaujas novadā, – “Slow food” kustības pārstāvji no Rīgas, kā arī Turīnas Itālijā un Tūras Francijā. Lučija Penaci (Lucia Penazzi) no Francijas, Annaliza Onorio (Annalisa D'Onorio), Jakops Boroco (Jakopo Borozzo) no Itālijas un Latvijā populārais pavārs Mārtiņš Rītiņš ir pārliecināti, ka slow food ir labs, tīrs un godīgs ēdiens: “Mēs ticam, ka ēdienam, ko ēdam, jābūt ražotam tīri, lai nenodarītu pāri videi, dzīvnieku labklājībai un cilvēka veselībai, un ēdiena ražotājiem ir jāsaņem godīgs atalgojums par viņu pūlēm.”
Ne tikai Latvijā,
arī Francijā un Itālijā šīs kustības pārstāvji uzskata, ka ir daudz plašāk jāskaidro, kādēļ ir būtiski ievērot slow food principus. L. Penaci stāsta: “Palēnām cenšamies šo kustību popularizēt. Francijā ir ļoti stipra ēdienu kultūra, gastronomija, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības tradīcijas. Pateicoties tam, daudz cilvēku dzīvo un ražo produkciju pēc slow food principiem, pat neapzinoties, ka tas atbilst slow food. Tomēr aizvien ļoti plaši izpletusies
intensīvā lauksaimniecība un lielražošana. Cenšamies iedzīvotājiem skaidrot, cik būtiski ir dzīvot un ēst veselīgi, saudzēt zemi.”
A. Onorio un J. Boroco pastāstīja, ka arī Itālijā slow food ir attīstīta kustība, tomēr arī tur ne visi to izprot un par to zina. Tādēļ liela uzmanība pievērsta, lai aizvien vairāk iedzīvotāju un it īpaši jauniešu izprastu, kādēļ ir tik būtiski strādāt ilgstpējīgi, kādēļ vietējie, tradicionāli audzētie un ražotie produkti ir vērtīgi un veselīgi. Abi Itālijas pārstāvji piebilda, ka liela problēma Itālijā ir jauniešu nevēlēšanās turpināt vecāku iesākto saimniekošanu laukos, tas arī apdraud tradicionālās lauksaimniecības nākotni.
Itālijas un Francijas viesiem nebija daudz laika, lai iepazītu Latviju, taču Pārgaujas novadā viņi pavadīja dienu, uzzinot par Straupes lauku labumu tirdziņa darbību un filozofiju, aitkopības saimniecības SIA “Vilarija”, mājražotāja – maizes cepēja Andra Zepa, kā arī akmeņkaļa, mākslinieka Aivara Kerliņa pieredzi.
Straupes lauku labumu tirdziņa viena no organizatorēm Rudīte Vasile atzīst, ka aizvien vairāk lauksaimnieku, mājražotāju un arī pircēju apzinās, ka ir jādzīvo un jāsaimnieko ilgtspējīgi, dabai draudzīgi, turklāt – jādomā, kādas kvalitātes produktus ēdam. R. Vasile skaidro: “Tirdziņu organizējam pēc iespējas tuvāk slow food tradīcijām, tomēr tas pilnībā vēl nav izdevies. Mūsu mērķis ir skaidrot un rādīt sabiedrībai, cik vērtīgi ir vietējie, sezonas produkti, kā arī gribam veicināt, lai veidojas aizvien lielāka uzticēšanās pircēju un tirgotāju vidū. Būtu labi, ja šādi tirdziņi darbotos daudzviet.” M. Rītiņš saka tikai atzinīgus vārdus par Straupes lauku labumu tirdziņu: “Būtiskākais ir uzticēšanās, un šajā tirdziņā pircējs patiešām var satikt lauksaimniekus, mājražotājus, kuriem uzticēties. Ļoti būtiski
arī tas, lai pircējs, ieejot tirgū, var saprast, kāds ir gadalaiks, vasara, ziema vai pavasaris. Diemžēl daudzos tirgos to vairs nevar pat nojaust, jo tiek pārdoti visdažādāko sezonu augļi un dārzeņi”.
Itālijas un Francijas pārstāvji Latvijā bija ieradušies Eiropas Savienības projekta 4CITIES4DEV ietvaros.
Māra Majore – Linē
Komentāri