Nesēja jeb autortiesību atlīdzība būs jāmaksā arī par USB zibatmiņām, savukārt personālo datoru aplikšana vēl tiks vērtēta. Joprojām ar šo nodevu netiks aplikti mobilie tālruņi.
To paredz šodien Ministru kabineta komitejā atbalstītie Kultūras ministrijas (KM) izstrādātie grozījumi attiecīgos valdības noteikumos.
Pēc visu pušu uzklausīšanas Ministru kabineta komiteja šodien kopumā atbalstīja Kultūras ministrijas izstrādātos grozījumus attiecīgajos valdības noteikumos, taču premjers Valdis Dombrovskis (V) iestājās pret datoru aplikšanu ar nodevu, jo tāda ir retā Eiropas valstī. Viņš mudināja līdz jautājuma izskatīšanai valdības sēdē vēlreiz izvērtēt nepieciešamību ieviest šādu maksājumu.
Kā ziņots, Satversmes tiesa maijā uzdeva valdībai papildināt sarakstu ar datu nesējiem un reproducēšanai izmantojamajām iekārtām, par kurām maksājama autoratlīdzība. Četras autortiesību organizācijas bija vērsušās Satversmes tiesā, uzskatot, ka savulaik valdības apstiprinātais saraksts ir novecojis un nepilnīgs, jo tajā nav iekļauti modernāki datu nesēji.
Grozījumi noteikumos paredz, ka atlīdzības lielumu nosaka kā procentuālu likmi no datu nesēja vai reproducēšanai izmantojamās iekārtas pirmās pārdošanas cenas Latvijas teritorijā. Visa veida CD un DVD tie būs 6%, USB zibatmiņām – 4%, bet visa veida personālajiem datoriem – 1%.
Patlaban spēkā esošajos noteikumos atlīdzību par tukšajiem datu nesējiem noteikta kā konkrēta summa par vienību. Par audiokaseti un minidisku (MD) jāmaksā trīs santīmi, par videokaseti – seši santīmi, par CD-R un CD-RW disku – 10 santīmi un par DVD-R un DVD-RW disku – 20 santīmu. Savukārt par dažādām iekārtām, kas var tikt izmantotas autordarbu pārrakstīšanai, piemēram, CD un DVD rakstītāju, videomagnetofonu, MP3 atskaņotāju ar integrētu cieto disku jāmaksā viens lats.
Grozījumi paredz atteikties no nesēja atlīdzības attiecināšanas uz šīm iekārtām, kas praksē autordarbu pārrakstīšanai tiek izmantotas ļoti reti vai vispār netiek izmantotas. Paredzēts arī atteikties no nesēja atlīdzības attiecināšanas uz minidiskiem, kā arī mūsdienās reti izmantotiem nesējiem – audiokasetēm un videokasetēm.
Grozījumi noteiks, ka tukšo datu nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu izgatavotājiem un komersantiem, kas Latvijā ieved šīs preces, būs pienākums nesēja atlīdzību administrējošajai organizācijai sniegt informāciju par minēto preču pirmo pārdošanas cenu Latvijā.
Iekasētās atlīdzības sadalījums pa autortiesību un blakustiesību subjektu grupām tiks noteikts par visiem preču veidiem kopā, nevis vairākās grupās, kā patlaban. Autoriem atlīdzība paredzēta 38,66% apmērā, izpildītājiem – 30,67%, fonogrammu producentiem – 24%, bet filmu producentiem – 6,67%.
Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumā noteikto termiņu, grozījumiem noteikumos “Par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” jāstājas spēkā jau šā gada novembrī.
Grozījumi gan vēl jāpieņem valdībai.
Nesēja atlīdzība saskaņā ar Autortiesību likuma 34.pantu ir jāmaksā par likumīgi iegūto darbu kopēšanu personiskai lietošanai. Likumā ir noteikts, ka atļauta vienas šādas kopijas izgatavošana. Nesēja atlīdzība nav paredzēta autordarbu pirātisma radīto zaudējumu kompensēšanai.
Lai izpildītu tiesas spriedumu, Kultūras ministrija veica pētījumu par Latvijas iedzīvotāju paradumiem attiecībā uz likumīgi iegūtu autordarbu kopēšanu. Tas parādīja, ka likumīgi iegūtus autordarbus personiskai lietošanai šogad ir kopējuši vien 13% iedzīvotāju.
Vairumā gadījumu jeb 56% respondentu minējuši, ka darbus kopējuši datora cietajā diskā, 44% aptaujāto kopējuši USB zibatmiņā, savukārt 32% respondentu – DVD. Pārējos datu nesējus ir izmantojusi mazāk nekā ceturtā daļa respondentu, kas ir veikuši autordarbu kopēšanu personiskai lietošanai, jeb mazāk nekā 3% no visiem pētījumā aptaujātajiem iedzīvotājiem.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) uzskata, ka noteikumu grozījumos noteiktais jaunais atlīdzības apmērs ir nepamatots, nesamērīgs un negatīvi ietekmē Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, nostādot tos neizdevīgākā situācijā pret citu Baltijas valstu komersantiem. Pēc LIKTA aplēsēm, gadā iekasējamās nesēju nodevas apmērs pārsniegs pusmiljonu latu, kas ir trīs reizes vairāk nekā Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) atlīdzībās iekasēja 2011.gadā.
LETA
Komentāri