Šodien pasaulē svin visu mīlētāju jeb Svētā Valentīna dienu. Mīlestības svētku diena, kas pie mums ienākusi no ārzemēm, katram izraisa savas emocijas. “Druva” devās noskaidrot, vai cilvēki atzīmēs Valentīndienu un ar kādām sajūtām svētki tiek sagaidīti.
Sabiedrībā attieksme pret Valentīna dienu ir dažāda, kādam tas ir iemesls svinībām, taču cits to cenšas ignorēt. Gaļina Roslika no Raunas novada 14.februāri sauc par mīlestības svētkiem. Šajā dienā viņa iecerējusi pārsteigt savu draugu. “Svētkus noteikti atzīmēsim, visdrīzāk tuvāko draugu kompānijā. Domāju, kā šo dienu pavadīt īpaši. Nezinu, vai kādu pārsteigumu sagaidīšu arī šogad, taču parasti draugs šo dienu atceras. Tā ir iespēja izrādīt vairāk uzmanības un mīlestības apliecinājumu otram cilvēkam,” norāda G.Roslika un saka, ka svētku sajūta galvenokārt caurvij tos, kuriem ir otrās pusītes. Viņa nepiekrīt, ka Valentīna dienu svin tikai jaunākā paaudze. “Arī mani vecāki, kuriem pāri 50 gadiem. Tēvs parasti ir sarūpējis mammai kādu ziedu vai sīkumu. Lai iepriecinātu otru, neko daudz jau nevajag,” saka G.Roslika. Turpretī cēsniece Dzintra Dimante akcentē, ka Valentīna diena īpaši populāra ir jauniešu vidū. Viņa vēl nezina, vai svētkus atzīmēs, taču norāda, ka vienmēr ir patīkami, ja mīļotais cilvēks atceras un izrāda uzmanību. Sieviete piebilst, ka sirdij tuvāki svētki viņai tomēr esot 8.marts.
Netrūkst arī to, kuri Valentīna dienu nesvin. Māris Salenieks no Drustiem šos svētkus sauc par pārīšu svētkiem un pats nesvin. Viņš domā, ka vientuļnieki šajā dienā varētu justies vieni.
Katram Valentīna diena raisa
savas asociācijas. Kādam tā ir sarkanā krāsa, rozes un sirsniņas. Svētku laikā sarosās tirgotāji. Arī šogad veikalos atrodami dažādi suvenīri – gan biezākiem, gan plānākiem maciņiem. SIA “Trauki” veikalā sveces, atslēgu piekariņi,
magnētiņi, vannas ziepes un daudz kas cits. Īpašā noformējumā ir arī šampanieša glāzes. Veikala pārdevēja Anda Svile norāda, ka lielu pieprasījumu pēc sarkanās krāsas nieciņiem nav novērojusi. “Suvenīrus cilvēki pērk ik pa laikam, taču Valentīna dienai meklē ko īpašu,” saka A.Svile.
Viņa novērojusi, ka Valentīndienu atzīst gan jaunieši, gan pusmūža cilvēki. Daudziem tas ir iemesls vienkārši atvērt pudeli šampanieša, sarīkot svētku vakariņas. “Aiz loga ir ziema, tāpēc jo vairāk siltu vārdu un smaidu dāvāsim viens otram, jo laimīgāki kļūsim paši,” domā A.Svile.
Arī veikala “Stiliņš” vadītāja Sandra Beikmane ir pārliecināta, ka svētku nekad nevar būt par daudz. “Cilvēki visu dara pēdējā brīdī. Arī dāvanas izvēlas pirmssvētku vai svētku dienā,” viņa saka un turpina: “Veļas izvēlē sarkanā krāsa nav dominējošā. Vīrieši pārsvarā dāmām izvēlas dāvanas klasiskajos melnajos toņos.” Sandra norāda, Valentīna dienas svētku sajūtu var radīt arī vienkāršas lietas, kas neprasa daudz naudas. Viņasprāt, suvenīru, mīksto rotaļlietu pirkšana vairs nav tik populāra. Vērtīgākas esot dāvanas, kurās parādās fantāzija un individuāla pieeja tās saņēmējam.
Daudzi paši sev rada svētku sajūtu un atļaujas vairāk nekā ikdienā. Protams, saldumi un ziedi svētkos ir nezūdoša vērtība. Konditorejas veikala – kafetērijas “Vinetas un Allas kārumlāde” pārdevēja Ance Jēkabsone atzina, ka pirmie pasūtījumi Valentīna dienai saņemti jau pagājušajā nedēļā. “Pasūta tortes, pērk arī citus saldumus. Nāk gan jaunieši, gan tie, kam vairāk par 25,” viņa saka un piebilst, ka īpaši topā ir nelielas tortes sirds formā, kas visdrīzāk tikšot nobaudītas divvientulībā.
Arī grāmatu lasītāji var atrast sev ko saistošu par mīlestību. Cēsu Centrālajā bibliotēkā par godu Valentīna dienai visu februāri ir apskatāma literatūras izstāde par mīlestības tematiku. Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Aija Lauberga pastāstīja, ka bibliotēkā ir gana plašs grāmatu klāsts, ko caurvij savstarpējo attiecību un mīlestības jēdziens. “Šādu izstādi rīkojam katru gadu. Ikdienā attiecīgā literatūra ir grūti pamanāma. Šī ir iespēja iepazīties ar dažādiem literāriem darbiem vienviet. Cilvēkus uzrunā daiļliteratūra, dzeja, proza, arī psiholoģiskā un medicīnas literatūra,” viņa saka.
Ilze Fedotova
Komentāri