Līdz vasarai un Dziesmu un Deju svētkiem šķiet vēl tālu. Tā nedomā koristi, kuriem jāapgūst un jāiedzied
plašs repertuārs. Pēdējā laikā katru sestdienu vai svētdienu novados notiek koru koncerti klausītāju priekam un reizē dodot iespēju iepazīt Dziesmu svētku dziesmas, kā arī koriem izdziedāt repertuāru, kopā sadziedāt.
“Dziesmas ir sarežģītas, īpaši jauktajiem koriem. Tās var iemācīties tikai dziedot,” saka Amatas novada vīru kora “Cēsis” un Cēsu jauktā kora “Wenden” diriģente Marika Slotina – Brante. Viņa uz kopīgu koncertu ar savējiem bija uzaicinājusi Līgatnes jaukto un Priekuļu sieviešu kori.
Marika atklāj, ka koncerts paredzēts arī Līgatnē un Priekuļos. “Ar katru koncertu dziesmas ir skanīgākas. Ceru, skatē pratīsim pārliecināt žūriju, ka varam braukt uz Dziesmu svētkiem,” saka Marika Slotina- Brante.
Par iespēju izdziedāt repertuāru ir gandarīta arī Priekuļu sieviešu kora “Laumas” diriģente Iveta Benga. “Katra uzstāšanās dod pieredzi un pārliecību, ka varam. Svētku repertuāru koris ir apguvis. Šajos svētkos sieviešu korim ir tik maz dziesmu kā nekad agrāk, tikai astoņas. Protams, vēl ir dziesmas, kuras dziedam kopā ar vīru koriem, jauktajiem koriem,” pastāsta Iveta. “Laumas” savus klausītājus un atbalstītājus priecēja darbības jubilejas koncertā, kad uzņēma citus kolektīvus. Līdz skatei paredzēti vairāki kopkoncerti.
Vīru koris “Cēsis” Cēsu koru apriņķī ir nenoplicināma vērtība. Kaut sastāvā vien nedaudz vairāk par 20 dziedātājiem, koristi ir apguvuši repertuāru. “Esam sasparojušies, mums piebiedrojušies trīs jauni dziedātāji,” pastāsta Marika Slotina – Brante un piebilst, ka “Wenden” arī kļuvis kuplāks. “Ikviens korists taču grib tikt uz Dziesmu svētkiem, strādājam daudz, cik vien iespējams, piedalāmies koncertos,” uzsver diriģente, atzīstot, ka visā Latvijā vīru kori noveco un diemžēl iet mazumā.
Vīru kora dziedātājs Modris Reķis sarunā atzīst, ka pēdējos gados vīru koru dziedātāji daudz runā par nākotni. Diemžēl tā neizskatās priecīga. “Jauno mūsu vidū nav. Saka jau – latvieši dziedātāju tauta, tas skan skumji, jo dziedāšanas vietā nācis daudz kas cits. Dzīves vērtības mainījušās, vairāk gribas mantu, tad varbūt ko garīgu. Šķiet, pirms gadiem bijām sirsnīga tauta, tas arī kaut kur pazūd,” domās dalās kora “Cēsis” dziedātājs.
Viņa korista mūžs mēram sešos gadu desmitos. Bijis slavenā vīru kora “Absolventi” dibinātājos, dziedājis vīru korī “Ozols”. ” Daudzus gadus nedēļā bija trīs mēģinājumi. Divreiz braucu uz “Absolventiem” Rīgā , vienreiz Jelgavā dziedāju “Ozolā”. Dziedāt vienmēr paticis. Dziedāšana ir kā meditācija. Tie, kuri sākuši dziedāt korī, no tā tāpat vien neaiziet,” saka pieredzējušais korists. Nu jau viņš vairākus gadus dzīvo Vaives pusē un dzied korī “Cēsis”. “Pavasarī, rudenī šķīdonī nav viegli tikt uz mēģinājumu. Bet korī jau cēsnieku maz, brauc vīri no Straupes, Raunas, Līgatnes, Ģikšiem, Priekuļiem. Gribas būt kopā un dziedāt,” bilst Modris Reķis, atzīstot, ka katras sezonas sākumā tiek apzināti vīri, kuri varētu dziedāt korī. Diemžēl negrib. “Sieviešu koros dzied jaunas meitenes, draudzene draudzeni atved,
bet zēni uz vīru kori nenāk, viņi ir vairāk patstāvīgi, viņiem nav tik svarīgs kolektīvs,” domās dalās sirmais dziedātājs un ir lepns, ka vīri gados ir patiesi dziesmu draugi, kuri nevar aiziet no kora, dziedāšana viņiem ir vajadzīga.
“Protams, Dziesmu svētki būs skaisti. Repertuārs nav viegls. Diriģents grib dziesmu iemācīt, arī viņam sevi jāapliecina, bet ko darīt, ja korim dziesma nav ceļama, tas nespēj izdziedāt. Nav gandarīts ne diriģents, ne koristi. Nav gandarījuma, ja dziedi no visas sirds, bet
korī maz dziedātāju, dziesma neizskan, neuzrunā, nedod pārdzīvojumu. Jauno komponistu dziesmās trūkst melodijas,” neliela kora dziedātāja viedokli izsaka Modris Reķis.
Kori ir dziesmotā ceļā uz svētkiem. Katram kora mūzikas cienītājam tiek dota brīnišķīga iespēja – koncertos iepazīt Dziesmu svētku repertuāru.
Sarmīte Feldmane
Komentāri