Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Ar Vidzemes svētvietām tiek iepazīstināti starptautisko izstāžu apmeklētāji

Druva
11:11
13.03.2013
12

Februārī ar Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) izveidotajiem svētvietu tūrisma maršrutiem iepazīstināti teju 60 000 starptautisko izstāžu apmeklētāju Rīgā un Tallinā, aģentūra LETA noskaidroja Vidzemes plānošanas reģionā.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja VPR projektu vadītāja Olita Landsmane, februārī projektā “Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte” (Kulta identitāte) apzinātās svētvietas un to stends izpelnījies lielu interesi gan no pašmāju tūrisma speciālistiem un ceļotājiem, gan no viesiem ārpus mūsu valsts robežām. Šogad izstādi “Balttour” Rīgā trīs dienu laikā apskatīja 23 500 apmeklētāji, no kuriem 4600 bija tūrisma profesionāļi un aicinātie klienti, savukārt “Tourest” Tallinā apmeklēja 36 300 apmeklētāju.

Marta beigās “Kulta identitāte” ceļos uz Zviedriju, kur starptautiskajā tūrisma gadatirgū “TUR 2013” apmeklētājus turpinās iepazīstināt ar svētvietām Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā, informēja Landsmane.

Abi VPR jaunizveidotie svētvietu maršruti plānoti nelielām autotūristu grupām. Kā viens no Vidzemes svētvietu maršrutiem ir “Vidzemes augstienes spēka vieta”, kam kopējais maršruta garums ir 145 kilometri. Otrs izveidotais maršruts 175 kilometru garumā nosaukts par “Ziemeļvidzemes dabas svētvietu stāsti un nostāsti”.

Iepriekšējo divu gadu laikā vēsturnieku un tūrisma ekspertu grupas veica seno dabas svētvietu apsekojumus lielākajā daļā Latvijas, kopumā gandrīz 400 objektos, par kuriem savāktā informācija atspoguļota mājaslapā – e-muzejā “www.ancientsites.eu” – un jaunajos tūrisma bukletos par Vidzemes, Rīgas, Kurzemes un Zemgales reģionu, kā arī Jevleborgas (Gävleborg) reģionu Zviedrijā un Jūru (Juuru) pagastu Igaunijā.

Projekta “CULT IDENTITY” (“Kulta identitāte”) mērķis ir veicināt šo objektu atpazīstamību un iesaisti tūrisma produktos kopā ar to pievienoto vērtību – nemateriālo kultūras mantojumu, kas saistās ar šiem objektiem.

Kā norāda Landsmane, tikai pārdomāta apsaimniekošana, tostarp izmantošana par tūrisma objektiem, var pasargāt daudzus no objektiem no izzušanas, tāpēc vienlaicīgi ar tūrisma attīstības aktivitātēm tiek plānoti šo vietu aizsardzības un saglabāšanas pasākumi, akcentējot senā kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību.

VPR sabiedrisko attiecību speciāliste Māra Rudīte aģentūrai LETA jau iepriekš pastāstīja, ka svētvietu inventarizācija, apkopojot informāciju par Vidzemē atrodamajām svētvietām, to stāvokli un pieejamību, bijis viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV C projekta “Senās Kulta Vietas Baltijas Jūras Piekrastes Kopīgā Identitāte” posmiem.

LETA jau ziņoja, ka projekta “Senās kulta vietas Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte” nozīmīgākie partneri ir Rīgas plānošanas reģions, piesaistot Zemgales, Kurzemes un Vidzemes plānošanas reģionus. Kā ārvalstu partneri projektā piedalās Igaunijas nodibinājums “Hiite Maja” un Zviedrijas Gavleborgas novada muzejs.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
3

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi